Partizānu vidū bija arī Domicella Pundure, pēc kuras atmiņām tiek atjaunots baznīcas bunkurs.
93 gadus vecā Domicella Pundure vecumdienas pavada omulīgā nesteidzībā, taču jaunībā piedzīvotas dažādākās likstas. Domicellas tēvam Jānim, bijušajam aizsargam un policistam, Latviju reokupējot Sarkanajai armijai, neatlika nekas cits kā paslēpties mežā.
“Mūs sāka terorizēt: “Kur tēvs ir?” Un galvenais ne jau mammu, bet mani vairāk. “Ja nestāstīsi, vedīsim līdz tevi”. Tāpēc tēvs, kas jau tad bija Stompakos, atbrauca un paņēma mani līdzi,” stāstīja Domicella.
Stompaku purva nometnē Domicella nodzīvoja divus mēnešus. Pārsvarā uzturoties tikai savā dzīvojamajā bunkurā, vienīgā vieta, uz kuru jaunā meitene devās regulāri bija blakus esošais baznīcas bunkurs.
“Staigāju uz to baznīcu un kaujas laikā tieši trāpījās, ka sāka tur [otrā bunkurā] šaudīties. Šausmas. Pārbijāmies visi. Ja nebūtu gājusi uz to baznīcu, nezinu, kas būtu. Jo tieši no mūsu puses gāja virsū tā armija,” norāda Domicella.
Viņai izdevās izglābties. Šajā Latvijas nacionālo partizānu nometnē viņa iepazinās arī ar savu vēlāko vīru. Kavēties atmiņās par Stompakos piedzīvoto padomju laikos nevarēja, tāpēc tikai vietējo vēstures entuziastu mudinātu seniore atvērās un pastāstīja, kas savulaik purvā redzēts. Šoruden sācies darbs šo atmiņu iedzīvināšanai.
Bunkura vietā vēl nesen bija tikai aizaugusi bedre ar krustu vidū. Tagad bedre padziļināta, nozāģēti pāris tuvākie koki. Nometne atrodas uz purva salas, kurai piekļūt pat ar mazu transportlīdzekli nav iespējams. Tāpēc baļķus un cementa maisus uz to palīdz atgādāt zemessargi.
“Vizuāli tā izskatīsies šādi: guļbūve, 2 pat 2,4 metus augsta, tā kā kādreiz bija. Salīdzinot ar Īles bunkuru, vajag ventilāciju notekas, lai nesapūst un nesabojājās,” skaidroja Susāju un Vecumu pagastu pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns.
Vēl pirms pāris gadiem atrast Stompaku purva nometni spēja tikai zinātāji. Šī ir ne tikai vēsturiski nozīmīga vieta, bet purvā ir daudz aizsargājamu dabas vērtību. Lai vieta kļūtu pieejamāka apmeklētājiem, tūristiem, pie viena galda kopā jāsēžas īpašniekiem Zemkopības ministrijai, apsaimniekotajiem “Latvijas valsts mežiem” un Dabas aizsardzības pārvaldei, kā arī Balvu novada pašvaldībai.
“Mēs praktiski ar pašvaldību vienojāmies par šī bunkura atjaunošanu. Vienojāmies, ko kurš darīs. Ja “Latvijas valsts meži” atjauno, tad pašvaldība apņēmās to uzturēt kārtībā, savākt atkritumus un tā tālāk. Bet šobrīd ir izskanējusi doma, ka varētu paplašināt šo apmetnes vietu un atjaunot vairāk bunkuru,” pauda “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Baznīcas bunkura atjaunošana Latvijas valsts mežiem izmaksājusi 40 tūkstošus eiro, bet lai attīstītu visus teritoriju, iespējams, vajadzētu pat nepilnu miljonu eiro, lēsa Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Eglitis. Finansējums, viņaprāt, jāmeklē no dažādiem avotiem.
