Stompaku purvā piemin nacionālos partizānus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Stompaku purvā netālu no pērn atklātā baznīcas bunkura uzcelti štāba un štāba aizsardzības bunkuri. Guļbaļķu būvēs uz purva salas 1945. gada ziemā dzīvoja latviešu nacionālie partizāni, kas pēc liela čekistu uzbrukuma naktī no 2. uz 3. martu bija spiesti atkāpties. Zaudējumi gan ievērojami lielāki bija  padomju okupācijas pārstāvju rindās, tāpēc Stompaku apmetnes partizānu varonība tiek īpaši pieminēta.

Pagājušogad 95 gadu vecumā mūžībā aizgāja 1945. gada Stompaku purva kauju aculieciniece Domicella Pundure. Šodien Augstasila kapos iesvētīts viņas ģimenei veltīts piemineklis.

"Skaļi nerunāja, bija tāds laiks. Stāstīja viņa ļoti maz. Dažos teikumos. Es sapratu, ka viņa negrib par to atcerēties. Smagi," pastāstīja partizānu nometnes iemītnieces meitas Lidija Ķerģe un Leonila Zelča.

Divus mēnešu Domicella nodzīvoja bunkurā, bet vairākus gadus – izsūtījumā Sibīrijā. Meitas atceras, ka ar apkārtējo nosodījumu padomju okupācijas laikā saskārās arī viņas. Lidija atminas, kā mātes pierakstīto, tolaik aizliegto dzejoļu un dziesmu vārdu burtnīcu kāds nelabvēlis saplēsis.

Šis ir vien otrais gads, kad Latvijā oficiāli atzīmē Nacionālo partizānu atceres dienu. Šonedēļ Stompakos vēsturi izzināja jaunieši, un nu tur iesvētīti tikko kā atjaunotie bunkuri.

"Viņi negribēja ar zobenu uzbrukt, viņi negribēja darīt ļaunu. Viņi aizstāvējās," pauda Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels.

"Tas, ka nacionālie partizāni bija tik sekmīgi šajā kaujā un karā pret padomju okupācijas varu un padomju okupācijas spēkiem, ļāva saglabāt ideju par latvisku, nacionālu valsti," sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).

Par partizānu dzīvi Stompaku purvā tagad vēsta trīs bunkuri. Pirms to būvniecības veikti arheoloģiskie izrakumi. Neiztika bez rēbusiem – štāba bunkurā, kur dzīvoja tikai vīrieši, atrasts sieviešu zelta pulkstenis. Analizējot fotogrāfijas, tomēr izdevies noskaidrot, ka tas piederējis štāba priekšnieka sievai. Kopumā gan zelta rotaslietas nav tas, kas raksturotu dzīvi purvā, bunkuros nemitīgi krājās ūdens.

"Tā ka arī tolaik tā dzīve bijusi diezgan skarba. Partizāns tur, kur jāierokas, tur arī viņš ierokas un dzīvo. Ja vajag smelt ūdeni ārā, tad arī viņš to dara. Cauru diennakti," pastāstīja vēsturnieks Zigmārs Turčinskis.

Vēsturnieks vērtēja, ka līdz ar šogad paveikto Stompakos būtu jāapstājas, pārējās bunkuru atrašanās vietas atstājot neskartas. Balvu novada pašvaldībā, kas par Saeimas deputātu piešķiro finansējumu organizēja arheoloģiskās izpētes un būvniecību, tagad sola pievērsties kam citam – dabas aizsardzības plāna izstrādei.

"Šī nav izklaides vieta, tā nav vieta, kur piknikot. Šī ir vieta, kur atnākt un sajust to vēsturi, kas mums ir bijusi, un neaizmirst to," sacīja Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Šmite.

Stompaku purva īpašnieks ir "Latvijas Valsts meži", bet teritorija vienlaikus ir arī dabas liegums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti