Stoltenbergs Rīgā: NATO klātbūtne Baltijā ir signāls Krievijai par alianses gatavību aizstāvēt dalībvalstis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

NATO klātbūtnes stiprināšana Baltijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir praktiski pasākumi, lai parādītu Maskavai, ka NATO ir gatava aizsargāt visu savu teritoriju, arī Latviju, un tā atturēt Maskavu no agresijas. Šādu nostāju otrdien pēc tikšanās pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Valsts prezidents Egils Levits.

Stoltenberga, Trudo un Sančesa vizītē Latvijā
00:00 / 03:38
Lejuplādēt

Maskava saprot spēka valodu, un NATO ir spēcīgākā militārā aizsardzības alianse pasaulē, uzsvēra Levits.

NATO spēku klātbūtne paplašināta, lai Krievijai būtu nepārprotami skaidrs, ka NATO aizsargās savas dalībvalstis, norādīja NATO ģenerālsekretārs.

"Lai nodrošinātu, ka Maskavai nav iespēju pieņemt nepareizus lēmumus, NATO ir ievērojami pastiprinājusi klātbūtni mūsu alianses austrumu daļā. Sabiedrotie, tostarp Kanāda, Savienotās Valstis un Spānija, nosūtīs simtiem papildu karavīru uz Latviju," teica Stoltenbergs.

"Mēs sargāsim un aizstāvēsim katru Latvijas teritorijas centimetru, un mēs sargāsim un aizstāvēsim katru centimetru visas alianses teritorijā. NATO ir vienota šajā mūsu kopīgajai drošībai bīstamajā brīdī,” uzsvēra Stoltenbergs.

Levits atgādināja, ka NATO turpina paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, arī Latvijā, un sabiedrotie apliecinājuši, ka NATO līguma 5.pants, kas nozīmē solidāru katras dalībvalsts aizsardzību uzbrukuma gadījumā, ir svēts.  

NATO ir aizsardzības alianse, bet uzbrukuma gadījumā mēs aizstāvēsim viens otru ar visu spēku, kas piemīt NATO, uzsvēra Levits.

Viņš arī norāda, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums visām demokrātijām kopumā, uzbrukums mūsu noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai.

Levits atklāja, ka ar Stoltenbergu pārrunātas arī tādas atbilžu iespējas uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, “kas šobrīd netiek aktīvi iedarbinātas”, taču detalizēti nepaskaidroja, kādas tās ir.

Stoltenbergs savukārt uzsvēra, ka šobrīd jāpanāk, lai konflikts neizplatās ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl graujošāks un lielāks.

Tāpēc arī NATO stiprina savu klātbūtni Baltijā un austrumu flangā, 130 NATO spēku iznīcinātāji ir augstas gatavības pakāpē, lai aizsargātu NATO dalībvalstu gaisa teritoriju no tālajiem ziemeļiem līdz Vidusjūrai, karavīri ir gatavībā.

Arī Levits uzsvēra, ka “mēs esam drošībā, Latvija ir NATO dalībvalsts un NATO dalībvalstis solidāri aizsargā viena otru”.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus.  NATO īstenos "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis.   Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika.  Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. 

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti