Stoltenbergs: Drošības vide mainījusies, Krievijas agresija aug

„Mēs neredzam tūlītēju apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltiju, taču mēs vērojam, ka drošības vide ir mainījusies, tādēļ mēs palielinām savu militāro klātbūtni Latvijā,” tā sarunā ar Latvijas Radio saka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Alianses līderis, kurš nesen viesojās Rīgā, atgādināja, ka NATO ir procesā ar īpaši ātrās reaģēšanas spēku uzņemšanas punktu izveidi, no kuriem viens būs arī Latvijā, un to mērķis būs demonstrēt, ka ikvienam, kas izvērsīs agresiju pret kādu no NATO dalībvalstīm, būs jārēķinās ar NATO spēku.

Vērtējot notiekošo Ukrainā, NATO vadītājs sacīja, ka tagad ir svarīgi noturēt pamieru un tad vērtēt, kā veidot tālākās attiecības ar Krieviju.

„Es nevēlos minējumos izteikties par iemesliem, taču skaidrs, ka Krievija jau ir demonstrējusi agresijas stilu gan Gruzijā, gan Moldovā, gan Ukrainā,” tā piektdien NATO mītnē Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka NATO cieši seko līdzi notiekošajam Ukrainā, pagaidām nesteidzas ar secinājumiem, un sagaida, ka panāktais pamiera līgums tiešām nesīs rezultātus.

„Ja Krievijas atbalstītie separātisti pārkāps pamiera vienošanos – centīsies iekarot plašākas teritorijas, tad Krievija sastapsies ar vēl skaudrāku reakciju no starptautiskās sabiedrības puses, ieskaitot ekonomiskās sankcijas. NATO nav tā organizācija, kas izlems sankcijas, taču es pilnībā atbalstu faktu, ka tik daudzu valstu līderi iestājas par šādu atbildi,” pauda Stoltenbergs.

Stoltenbergs arī norādīja, ka viens no Krievijas pakāpeniski augošās agresijas piemēriem ir arī biežie krievu iznīcinātāju lidojumi tuvu NATO valstu robežām vai arī centieni tās pārkāpt, kam par atbildi no bāzes vietām regulāri paceļas NATO lidmašīnas, kas aizsargā alianses gaisa atelpu. Baltijas valstīs šie pacelšanās gadījumi pēdējā laikā trīskāršojušies, kamēr NATO Eiropas teritorijā kopumā pieauguši par 50 procentiem.

Uz Latvijas Radio jautājumu par to, kā NATO līderis vērtē pēdējā laikā gan medijos, gan no politiķu, gan analītiķu puses izskanējušās prognozes, ka tieši Baltijas valstis varētu būt Kremļa uzbrukuma nākamais mērķis aiz Ukrainas, Jenss Stoltenbergs sacīja, ka patlaban neredz tūlītēju apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm.

„Mēs neredzam tūlītēju apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm, Baltiju ieskaitot. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka drošības vide ir mainījusies Krievijas akciju dēļ. Tieši tādēļ mēs palielinām mūsu militāro klātbūtni Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un alianses Austrumu valstīs kopumā. Viss ko mēs darām, veidojot arī īpaši ātrās reaģēšanas spēkus, ir, lai atvairītu jebkuru interesi uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm,” sacīja NATO vadītājs.

Stoltenbergs pauda pārliecību, ka apdraudējuma gadījumā kādai no valstīm visas būtu gatavas doties palīgā, kā to paredz NATO piektais paragrāfs un kāda, pēc alianses vadītāja sacītā, ir arī organizācijas būtība. NATO līderis arī norādīja, ka situāciju Ukrainā būtiski atšķirīgu padara fakts, ka tā nav NATO dalībvalsts. Ukraina vēl nav iesniegusi oficiālu pieprasījumu dalībai NATO un, kā norādīja Stoltenbergs, tikai pēc tā saņemšanas NATO sāks izvērtēt, vai valsts atbilst alianses prasībām un kādas reformas būtu veicamas.

Tikmēr intervijā Latvijas Radio 4 „Domskaja ploščadj” NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs pauda, ka scenārijs, kurā Krievija iebrūk Baltijā un NATO atsakās atbildēt, jo baidās no kodolkara, tiek uzskatīts par nereālu.

Veršbovs uzsver, ka, zinot Rietumu bruņojumu un militāro spēku, Krievija atteiksies no idejas par tiešu konfrontāciju. „Visi sabiedrotie saprot, ka Vašingtonas līguma piektais punkts ir NATO sirds un pats galvenais punkts katram sabiedrotajam. Velsas samitā mēs nolēmām paaugstināt gatavību atbildēt gan parastam, gan hibrīdkaram,” norāda Veršbovs.

„Mums ir ļoti lieli dažādi ieroči – gan parastie, gan kodolieroči. ASV, Lielbritānijas un Francijas spēki rotācijas kārtībā atrodas Baltijā, Polijā un citās valstīs. Es domāju, ka jebkurš pretinieks saprot, ka provocēt konfliktu ar NATO ir ļoti bīstami,” sacīja Veršbovs.

Bažas par Baltijas valstu drošību sākās līdz ar Krimas aneksiju pagājušajā gadā. Pēcāk Krievijas atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā, un karš starp kaujiniekiem, kuru vidū, iespējams, ir arī Krievijas armija, un Ukrainas armiju šobrīd nav beidzies. Patlaban gan ir pamiers, kuru abas puses lielākoties ievēro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti