Neiegūti nodokļu maksājumi valstij un tā arī neatdoti parādi kreditoriem – tie ir būtiskākie noziegumi, ko pastrādā finanšu grūtībās nonākuši uzņēmēji. “Dokumenti tiek nobēdzināti, pazaudēti, it kā nozagti, līdz ar to nav nekādu ziņu par to, kāds ir parādnieku faktiskais stāvoklis. Otrs ir tas, ka tiek slēgti fiktīvi līgumi, tādējādi radot fiktīvus kreditorus, kas savukārt izspiež patiesos kreditorus no viņu tiesībām, nedod viņiem iespējas atgūt savus līdzekļus. Trešie tipiskākie gadījumi, ka tiek nobēdzināta parādnieka manta, proti, iztukšots uzņēmums, līdz ar to tur nav nekādu aktīvu, no kā atgūt līdzekļus, lai pēc tam atdotu parādus kreditoriem,” stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Vairums negodīgo uzņēmēju darbojas vienatnē, bet jau par shēmām uzskatāmi gadījumi, kad maksātnespējas procesa gaitā komersants nelikumīgos nolūkos sāk sadarboties ar maksātnespējas administratoru.
Ierosināto kriminālprocesu skaits par ekonomiskajiem noziegumiem pērn būtiski palielinājies. Saistībā ar maksātnespējas procesiem pērn sākts 41 kriminālprocess, bet 2014.gadā tie bija 16. Tāpat vairāk lietu – 22 – nodots kriminālvajāšanas sākšanai, atzīst Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
“Būtībā vairāk nekā 50% no tiem nosūtīti kriminālvajāšanai, kas liecina par to, ka šie procesi ir uzsākti un tajos izmeklētājs ir saskatījis pierādīšanas priekšmetu un arī uzraugošais prokurors, ņemot to kriminālvajāšanā, pārliecināts, ka ir savākti pietiekoši pierādījumi, lai uzrādītu apsūdzību,” norāda policijas priekšnieks.
Savukārt Maksātnespējas administrācija pagājušajā gadā sākusi 113 administratīvā pārkāpuma lietu, no kurām vairāk nekā pusē jeb 77 gadījumos vainīgais bijis tieši maksātnespējas procesa administrators.
Lai uzlabotu tiesībsargājošo iestāžu darbību ekonomisko noziegumu ierobežošanā, Tieslietu ministrija gatavo izmaiņas normatīvos.
Tās paredzēs būtiski atvieglot darbu Valsts policijai, tā saukto maznozīmīgo pārkāpumu lietās ļaujot Maksātnespējas administrācijai piemērot administratīvo atbildību.
“Dažādu dokumentu neiesniegšana, procesuālo termiņu neievērošana, informācijas nesniegšana, kas nerada būtiskas ekonomiskas sekas, bet traucē sekmīgai procesa norisei. Proti, likums ir paredzējis konkrētus termiņus, kādos process ir īstenojams, un tas mērķis ir, lai kreditori pēc iespējas ātrāk atgūtu savus līdzekļus,” skaidro Tieslietu ministrija valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Tādējādi tikšot atslogota Ekonomikas policija, kas varēs vairāk pievērsties smagu noziegumu atklāšanai.
Savukārt, lai policija veiksmīgāk strādātu sarežģītu shēmu un smagu kriminālnoziegumu atklāšanā, nākamos septiņus gadus 11 miljoni eiro tiks veltīti policistu, prokuroru un tiesnešu apmācībām. “Nepieciešama vienota apmācība gan policistiem, gan prokuroriem, gan tiesnešiem, jo izpratne par jautājumiem, kurš noziedzīgs nodarījums ir kvalificējams kā nodarījums ar augstu sabiedrisko bīstamību, ir dažāda,” neslēpj tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Uz atšķirīgo izpratni norāda arī Ķuzis: “Ja mēs runājam kopumā par ekonomiskajiem noziegumiem, tad izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas stadijās katrā daudzkārt tiek savādāk traktēts, kas tad ir izmeklēšanas priekšmets vai vispār nozieguma sastāvs. Šī apmācība ir ļoti liela problēma, jo izmeklētājam iznāk mācīties, kā mēs sakām, lidojumā – ar šīm lietām viņš faktiski iegūst pieredzi.”
Piektdien, 8.janvārī, sanāksmē, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Maksātnespējas administrācijas un Valsts policijas vadība, arī secināts, ka izmeklēšanas apmācības jāuztic praktiķiem no profesionāļu vidus, nevis akadēmiskajai videi.
