Panorāma

Kā latviešiem iekļūt Silīcija ielejā

Panorāma

Nedēļa Panorāmas arhīvos

Baznīcu atjaunošanai sadala valsts budžeta miljonu

Stiprāks vējš jumtu var aiznest prom - daļa dievnamu atrodas kritiskā tehniskā stāvoklī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Miljons, kas šogad atvēlēts baznīcu atjaunošanai, varētu glābt vairākas vērtīgas vēsturiskas ēkas no sabrukšanas. Tomēr darbiem daudzos dievnamos ar piešķirto finansējumu nepietiek. Tajā pašā laikā līdzekļi iedalīti vairāku tehnisko projektu izstrādei, lai gan nav skaidrs, vai ar to arī darbi nebeigsies.

Pirmoreiz ieejot Piņķu Sv. Jāņa baznīcā, nekas neliecina, ka tā ir avārijas stāvoklī. Telpa ir gaiša un labi uzturēta. Tomēr dievnama jumts draudzei sagādā arvien lielākas galvassāpes. Satraukums parādās katru reizi, kad draudzes locekļi redz pret logiem sitamies lietus lāses.

“Viņš ir ļoti katastrofālā stāvoklī, tek cauri, tā pat, ka mēs lietus laikā baznīcā iekšā dzirdam (..) Viens eksperts nonāca no bēniņiem un teica –

“Mācītāj, jūsu jumts turas tikai uz lūgšanām. Lielāks vējš viņu var nocelt un aiznest prom”,”

pauda Piņķu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andris Krauliņš.

Vienā griestu stūrī var redzēt pelējumu un apdrupušu griestu apmetumu. Draudzē visvairāk satrauc tas, ka bojājumi plešas arvien tuvāk ērģelēm. Tomēr postījumu apmērs vislabāk apjaušams, uzkāpjot bēniņos, kur kaktos salikti spainīši lietus ūdenim. “Te ir tie mazie dīvainie klucīši. Tas ir veids, kā tas jumts vispār ir piestiprināts. Tas ir vienīgais, uz ko viņš turas,” stāsta Piņķu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs.

Baznīca šeit stāvējusi no viduslaikiem, bet tieši šī ēka būvēta 19.gadsimta nogalē. Lai gan ik pa laikam pielāpīts, jumtu beidzot pienācis laiks atjaunot. Finansējumu, 70 000 eiro, lai to padarītu līdz rudenim, draudze saņēmusi šogad ieviestajā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) sakrālā mantojuma programmā.

Tomēr vislielāko summu no miljona, kas kopumā atvēlēts dievnamu atjaunošanai, saņēmusi Pļaviņu luterāņu baznīca – 122 000 eiro.

“Lai turpmāk mēs varētu šeit atrasties, šajā baznīcas ēkā, mums ir nepieciešams steidzīgs jumta remonts,” norāda Pļaviņu draudzes priekšniece Santa Urberga. “Arī no šejienes skatoties augšā jūs varat ievērot jumta griestu izliekumu, kas pagājušajā gadā tika mērīts, un tie jau ir 30 centimetri. Sienas mums, redzat, ir deformētas mazliet augšā, ja paskatās,” viņa rāda.

Arī tas viss ir pateicoties bojātām jumta konstrukcijām.

Vissliktākā situācija ir virs zāles daļas, kur parasti dievkalpojumos sēdētu draudzes locekļi. Tomēr jau gadu bīstamības dēļ viņi sev vietu atraduši altāra daļā.

“Nu, traģiska situācija, jo, ja mēs tūlīt neveicam remontu, rekonstrukciju, tad arī šī ēka var tikt zaudēta,” stāsta Urberga.

Baznīcas liktenī zināmā mērā atspoguļojas 20.gadsimta Latvijas vēsture. Tāpēc atbildība par to tagad šķiet jo lielāka. Cilvēki, kas cēluši dievnamu, bijuši klāt arī pie valsts izveidošanās. Tas ir vien sešus gadus vecāks par Latviju. Draudzes locekļi paši ziedojuši un paši iesaistījušies būvniecībā. Tomēr svaigi uzbūvēto ēku pavisam drīz atkal jauca vētrainie politiskie notikumi. “Paši lielākie postījumi baznīcā ir bijuši Pirmajā pasaules karā, kas arī tad visas šīs sekas ir radījuši,” paskaidro Urberga.

Starpkaru laikā labošanas darbi sašautajam jumtam veikti, tomēr ar to nav bijis gana. Jumta bojājumi tiks novērsti arī vairākām citām baznīcām, kas šogad saņēmušas finansējumu. Tomēr pieprasījums pēc naudas, lai kultūras pieminekļus atjaunotu, ir stipri lielāks kā programmas iespējas. Pieteiktie projekti kopā izmaksātu trīs miljonu eiro. Pilnībā nav apmierinātas prasības nav arī projektiem, kas apstiprināti. Piemēram, Pļaviņās atjaunot vajadzētu arī jumtu virs altāra daļas, bet tam nauda nav atvēlēta. Inspekcijā saka, ka tas, kurš pelnījis līdzekļus saņemt, izvērtēts esot pēc neatliekamības.

“Šie darbi nebija tādi skaistumkopšanas darbi. Šie visi ir neatliekami kultūras pieminekļu glābšanas darbi (..) Tas radītu lielas problēmas nākotnē. Tas var radīt pat kultūras pieminekļa bojāeju, ja netiek darīti visneatliekamākie darbi,” neslēpj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.

Deviņām baznīcām vairāki tūkstoši piešķirti arī dažādu atjaunošanas darbu tehnisko projektu izstādei. Tam naudu izvēlēts iedalīt, lai gan nav skaidrs, vai pie projekta vien arī visi darbi neapstāsies.

“Vajadzētu remontēt, likt jaunu jumtu, bet, cik es saprotu, nav nekādas garantijas, ka mums būs vairāk naudas,” saka Alūksnes luterāņu baznīcas mācītājs Magnuss Bentsons.

Līdzīgā situācijā ir Opekalna luterāņu baznīcā. “Pašreiz nav zināms nekas, viss uz jautājuma zīmes (..) Mēs noteikti meklēsim dažādus risinājumus, lai tas projekts ari realizētos īstenībā,” saka baznīcas draudzes priekšniece Santa Pilskalne.

Arī inspekcija atzīst, ka iespējas turpināt šo programmu vēl nav skaidras, lai gan sola naudu lūgt valdībā. Ja sakrālā mantojuma programma tiks pārtraukta, inspekcijas rīcībā pieminekļu glābšanai būs vien 300 000 eiro, kā iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti