Viņš pauda, ka ES savu robežu paplašināšanu redz kā iespēju uzlabot sadarbību un celt labklājības līmeni. Savukārt Krievija to redz kā ģeopolitisku spēli. „Acīmredzot Krievijas varā ir cilvēki, kuri to uztver kā personīgu apdraudējumu sev,” viņš skaidroja.
Tiesa, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa uzsvēra, ka gandrīz visas savienības ir radītas, balsoties uz interesēm, kuras gan ir sakņojušās vērtībās. Taču, ja ES patiešām precīzāk spētu definēt savas starptautiskās intereses, tad tā kļūtu labāk saprotama Ķīnai, Indijai, Brazīlijai, iespējams, arī ASV un Kanādai.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām. Krievija solīja uz šim sankcijām atbildēt, bet nekādi lēmumi nav pieņemti.
Vērtējot, gaidāmo prezidentūru ES, Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš („Vienotība”) norādīja, ka Latvija ir labi tai sagatavojusies, jo sevišķi, attiecībā uz ārpolitiku. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvija lielu uzmanību pievērš Centrālāzijai, kur bez ES liela interese ir arī Ķīnai un Krievijai.
Savukārt Stiprais akcentēja, ka Latvijai ES prezidentūras laikā pastiprināti būs jānodarbojas ar jautājumiem, kas Latvijas redzeslokā bijuši mazāk nekā notikumi Ukrainā. Piemēram, „Islāma valsts” pastāvēšana un konflikts Sīrijā. Nav izslēgts, ka būtiski var pasliktināties situācija Āfrikas vidienē.
Latvijas pirmā prezidentūra ES sāksies nākamā gada sākumā un ilgs pusgadu, kad vadību no Latvijas pārņems Luksemburga. Savukārt šobrīd pēdējās nedēļās ES prezidētājvalsts lomā ir Itālija.
