Sadaļas Sadaļas

Stingrākus standartus kaitīgajiem taukiem sola pēc dažiem gadiem

Kardiologi jau gadiem aicinājuši samazināt transtaukskābju saturu produktos - cepumos, bulciņās, majonēzē, gatavajās mērcēs, margarīnā, kur ir hidrogenētās augu eļļas. Veselības ministrijas sola, ka tuvākajos gados ražotājiem arī būs jauni standarti, kas ļaus samazināt saslimšanu un mirstību ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, arī vēzi.

Tuvāko gadu laikā Veselības ministrija plāno izstrādāt jaunus standartus, kas nosaka, cik daudz transtaukskābju var būt pārtikā. Hidrogenētie augu tauki tieši tiek saistīt ar sirds un asinsvadu slimībām, arī cukura diabētu un citām kaitēm.

Kardioloģe Iveta Mīntāle skaidro, ka organisms nemāk uzņemt un pārstrādāt transtaukskābes, kā arī tie var ievietoties šūnas membrānā, traucēt tās caurlaidību, kas savukārt var veicināt iekaisumu rašanos, un sekas parādās sirds un asinsvadu slimību un mirstības statistikā.

„Ja samazina no kopējās uzņemtā enerģētiskās vērtības par 1% transtaukskābju uzņemšanu, tad varam viena gada laikā no kardiālas nāves izglābt 11 tūkstošus cilvēku vai jebkura iemesla nāves septiņus tūkstošus,” norāda kardioloģe.

Viņa arī vērš uzmanību, ka runa nav tikai par sirds slimībām: „Ir pierādīts, ka transtaukskābes provocē vēža rašanos, otrā tipa cukura diabēta rašanos. Un transtaukskābes iet diemžēl cauri placentai, līdz ar to, grūtniecei uzņemot transtaukskābes, cieš auglis – daudz straujāk aug, un liela augļa problēmas ir nākamais cukura diabēts, sirds saslimšanas.”

Kaitīgās ir rūpnieciski ražotās transtaukskābes, bet arī dabīgā veidā tās var veidoties liellopu kuņģī un pēc tam uzņemtas ar piena produktiem. Tās ir pat vēlamas, jo var - tieši pretēji - iekaisumu samazināt.

Veselības departamenta direktore Santa Līviņa skaidro, ka par šo tēmu vienojušās jau visas Eiropas reģiona valstis. Austrija, Dānija, Šveice un Islande šo problēmu arī sākušas risināt. „Latvijas ražotājs, ja viņš zinātu, ka izejvielas produktos nevar izmantot produktus, kas satur transtaukskābes vairāk kā 2%, tad viņam atkristu poļu, arī leišu lētās izejvielas, margarīna tauki. Tad viņi zinātu, ka tādus nevar ņemt. Tā ir iespēja izcelt tieši Latvijā ražoto produktu un pateikt patērētājam, ka tas produkts, kas ir saražots Latvijā, ir patiešām mūsu sirds veselībai nekaitīgs. Jo pagaidām tā problēma ir tāda – ja es gribu dzīvot veselīgi un neēst transtaukskābes, es veikalā to informāciju marķējumā nevaru atrast, jo nav noteikts normatīvajos aktos, ka tas ir jānorāda,” stāsta Līviņa.

Jau pirms diviem gadiem Latvijā sākās diskusija par transtauksābēm, to rosināja profesors no Dānijas Stīns Stenders, kurš, pārbaudot vairākus produktus, bija konstatējis, ka šīs vielas koncentrācija vairākas reizes pārsniedz pieļaujamo un ir kaitīga cilvēku veselībai. Viņa aprēķinos gan bija arī kļūdas, tomēr vafeļu ražotājs „Laima” pēc tam izvērsa akciju, kurā pārdeva vafeles bez kaitīgajiem taukiem.

„Laimas” kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka jau tolaik ražotājs esot plānojis atteikties no kaitīgajām vielām. „Mēs mērķtiecīgi pārskatījām visus tauku piegādātājus, strādājām ar to. Tagad transtaukskābes mūsu pielietotajos taukos nav. Tehnologiem nācās mazliet parametrus uz līnijām mainīt un skatīties, kā formējas produkts. Tā ka piestrādāt varbūt ražotājiem nāksies, jā, ja tāds likumprojekts tiek izdots,” atzīst „Laima” pārstāve.

Smilga arī raksturo, kādas īpašības līdz ar transtaukskābju aizvietošanu produktiem mainījušās: „Produkts bija stingrāks un kraukšķīgāks, tagad varbūt būs tā kustamība. Tagad varbūt nevarēs tā uzglabāt – paņemt uz vasarnīcu un turēt plauktiņā kaut kur. Tie ir mīkstāki tauki.”

Tāpat kā "Laimai", arī citu valstu pieredze liecina, ka šīs izmaiņas pārtikas produktus nesadārdzina un cenas nemainās, ražotājiem arī būs noteikts pārejas posms, lai izmaiņām sagatavotos.

Pašlaik Eiropas Savienība neļauj uz pārtikas marķējuma norādīt, cik daudz tā satur transtaukskābes. Tāpēc ārsti uzskata, ka ir jābūt vienotiem standartiem, kas ļauj pircējam uzticēties produktiem, nevis paturēt prātā virkni formulu, kas ļauj atpazīt un izskaitļot kaitīgās vielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt