Stingrāk prasīs oficiālu personas dokumentu uzrādīšanu

Bērnu slimnīcā no 1.septembra personas identifikācijai vairs nepieņems autovadītāja apliecību. Slimnīca nolēmusi turēties pie likuma, kas nosaka, ka personu apliecinošs dokuments ir tikai pase vai elektroniskā identifikācijas (eID) karte. Tas gan neattieksies uz ārkārtas situācijām, kad palīdzību sniegs jebkurā gadījumā.

 

Bērnu slimnīca nav pirmā iestāde, kas atsakās no vadītāja tiesību pieņemšanas. Iepriekš plašu rezonansi izraisīja Latvijas Pasta paziņojums, ka pastā vairs nepieņems autovadītāja apliecības. Tiesa gan, pēc cilvēku neapmierinātības šie noteikumi tika mainīti. Bet kur tad galu galā var izmantot autovadītāja apliecību, kur ne, un kāpēc tā nav uzskatāma par personu apliecinošu dokumentu?

Pacientu aizsardzībai Bērnu slimnīcā prasīs pasi vai eID karti

„Mēs esam nolēmuši spert šādu soli, jo tikai tādā veidā varam nodrošināt personas jeb pacienta datu aizsardzību,” tā lēmumu no 1.septembra vairs nepieņemt autovadītāja apliecības skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Beate Bartaševiča. Līdz šim vecākiem, vedot bērnus uz plānveida izmeklējumiem, pietika arī ar vadītāja apliecību un bērna dzimšanas apliecību, bet tagad tiesību vietā derēs tikai pase vai eID karte. Tā jāuzrāda bērna likumiskajam pārstāvim un bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu. Jaunākiem pietiek tikai ar dzimšanas apliecību. Tas gan attiecas tikai uz iepriekš plānotiem pierakstiem, uzsver Beate Bartaševiča.

Neatliekamo palīdzību mēs, protams, sniedzam neatkarīgi no tā, vai bērnam un vecākam ir kāds dokuments līdzi vai nē, un neatkarīgi no tā, kurš bērnu uz slimnīcu ir atvedis. Šie noteikumi attiecas tikai uz plānveida ārstniecības pakalpojumiem - ārsta konsultācijām, operācijām, dažādiem izmeklējumiem,” saka bērnu slimnīcas pārstāve.

Šāda kārtība ir arī citās slimnīcās, piemēram, Stradiņos un Rīgas Austrumu slimnīcā, kur plānveida ārstēšanai ar autovadītāja tiesību uzrādīšanu nepietiek. Juridiski autovadītāja apliecība nekad nav bijusi personu apliecinošs dokuments, taču praksē pierasts, ka ērtības labad daudzviet identifikācijai pieņem arī tā sauktās tiesības. Atšķirībā no pases to ir ērti ielikt makā, un, tā kā eID kartes Latvijā parādījās vien pirms diviem gadiem, tad jau sen tiesību īpašnieki pieraduši pie vadītāja apliecības kā alternatīva dokumenta personas identifikācijai.

Autovadītāja apliecība nav likumīgs personu apliecinošs dokuments

Iestāžu politika attiecībā uz autovadītāja tiesību pieņemšanu ir ļoti dažāda. Formāli pēc likuma personu apliecinošs dokuments ir tikai pase vai eID karte, bet daudzas iestādes, nākot pretī klientiem, pieņem arī citus dokumentus. Jautājums par to izmantošanu no jauna kļuva aktuāls šopavasar, kad

Iekšlietu ministrija izsūtīja valsts un pašvaldību institūcijām atgādinājuma vēstuli, aicinot pieturēties pie likuma, kas tad ir personu apliecinošs dokuments un kas nav.

Tā iepriekš Latvijas Radio stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts:

„Tas, pret ko mēs iebilstam, ir - ka pakalpojumu sniedzējs pats paplašina likumdevēja sniegto Personu apliecinošu dokumentu likuma definīciju, iekļaujot tajā citus dokumentus. Tas, pret ko mēs neiebilstam, ir - ka pakalpojumu sniedzējs iekšējos vai ārējos normatīvos aktos norāda, ka pieņem personu apliecinošus dokumentus un arī kādu citu dokumentu, piemēram, nosaucot to vārdā. Skan varbūt nedaudz birokrātiski, bet jāņem vērā, ka de iure transportlīdzekļa vadītāja apliecība nekad nav bijusi personu apliecinošs dokuments.”

Latvijas Pastā ar vadītāja tiesībām var izņemt nelielus sūtījumus

Faktu, ka daudziem ērtās un ierastās vadītāja tiesības pēc likuma nav personu apliecinošs dokuments, daudzi uzzināja tikai pēc tam, kad Latvijas Pasts pēc izmaiņām valdības noteikumos pavasarī grasījās atteikties no tiesību pieņemšanas. Klientu neapmierinātības dēļ gan tagad rasts risinājums, kas tomēr  turpmāk ļaus izņemt nelielus sūtījumus arī ar autovadītāja apliecību, skaidro Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa:

„Ņemot vērā, ka klientu neapmierinātība bija diezgan liela, mēs vērsāmies Satiksmes ministrijā ar lūgumu iniciēt grozījumus šajos [jaunajos] Ministru kabineta noteikumos par prasībām ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai un atgriezties pie iepriekšējās kārtības, paredzot, ka pasta sūtījumus, kas ir ierakstīti un apdrošināti līdz 150 eiro vērtībai, arī turpmāk varēs saņemt, uzrādot vai nu personu apliecinošu dokumentu, vai arī jebkuru citu valsts iestādes izdotu dokumentu, pēc kura būtu iespējams identificēt attiecīgo personu.”

Sūtījumus, kas vērtīgāki par 150 eiro, gan arī turpmāk varēs izņemt, tikai uzrādot pasi vai eID karti. Taču daudziem noteikti rodas jautājums - ja ar valsts izdoto autovadītāja apliecību tāpat var identificēt personu, tad kāpēc likuma izpratnē tā nav personu apliecinošs dokuments? Viena atšķirība - tā neapliecina personas tiesisko statusu, norāda PMLP.

PMLP: Tiesību akti jāievēro konsekventi

„Personu apliecinošs dokuments ir pamatdokuments, kura mērķis ir tikai viens - apliecināt personas identitāti un tiesisko statusu. Jebkurš cits dokuments, piemēram, pensionāra apliecība, autovadītāja apliecība, represētās personas apliecība, ir izsniegts ar citu mērķi. Tas ir atvasinātais dokuments. Arī starptautiskajā praksē šie atvasinātie dokumenti ne vienmēr tiek atzīti par vienlīdz drošiem un izmantojamiem pilnīgi visu tiesisko darījumu veikšanai,” tāds ir PMLP pārstāvja Ingusa Treiguta skaidrojums.

Kad pavasarī sākās ažiotāža ap autovadītāja apliecību nepieņemšanu Latvijas Pastā, ne viens vien pauda skepsi, ka valsts tādā veidā grib piespiest visus maksāt par eID kartēm un tā papildināt valsts budžetu. Inguss Treiguts gan to noliedz.

„Tā nav taisnība. Tas, ko Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā likumpaklausīgas iestādes grib, ir konsekvence tiesību aktu ievērošanā. Un, ja likumdevējs ir pateicis, kas ir personu apliecinošs dokuments, tad, operējot ar šo terminu, nevajadzētu tajā iekļaut arī vadītāja apliecību. Tajā pašā laikā katrs pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot riskus, - jo viennozīmīgi katra dokumenta izmantošanā ir kaut kāds risks - var pieņemt lēmumu izmantot vadītāja apliecību, lai identificētu savu klientu, vai izsniegt kādu savu dokumentu.”

Tiesa gan, citus dokumentus var pieņemt, tikai ciktāl tas nav pretrunā ar likumu. Piemēram, slimnīcām Pacientu tiesību likums noteic, ka plānveida pakalpojumiem jāuzrāda tikai un vienīgi personu apliecinošs dokuments. Tāpat arī bankas autovadītāja apliecības pieņem tikai nelieliem darījumiem, kur tas nav pretrunā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasībām par personu apliecinošiem dokumentiem.

„Bankām, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, klients ir jāidentificē. Ja cilvēks atnāk uz banku un tā ir pirmā satikšanās reize, pilnīgi noteikti tiks prasīts klienta personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar likumu ir pase vai eID karte. Autovadītāja apliecība noteikti nederēs gadījumā, ja jūs pirmoreiz atnāksiet uz banku un gribēsiet atvērt jaunu kontu vai, piemēram, slēgt kredītlīgumu. Varētu teikt, ka bankas atsevišķos gadījumos, nākot pretī klientam, piemēram, ja es atnāku uz savu banku un vēlos noņemt nelielu naudas summu no konta, tad pietiks arī ar autovadītāja apliecību. Bet nopietniem darījumiem, jaunu attiecību nodibināšanai noteikti ir vajadzīgs likuma atzīts dokuments,” skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Ar to, ka likuma atzīts dokuments ir tikai pase vai eID karte, iedzīvotājiem jārēķinās jebkurā iestādē, jo pieņemt vadītāja tiesības, līdzīgi kā Bērnu slimnīcas gadījumā, nav to pienākums. Bērnu slimnīcā arī no 1.septembra stingrāk kontrolēs, vai citām personām, izņemot mammu un tēti, ir tiesības vest bērnu pie ārsta. Tam turpmāk vajadzēs notariāli apstiprinātu, nevis brīvā tekstā parakstītu pilnvaru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti