Viņš gan atturējās sīkāk izpaust iespējamos situācijas variantus, taču norādījis, ka lēmumus pieņemts laikus. “Mēs uzņemsimies atbildību – uz mums tiek liktas cerības, un mēs necentīsimies izvairīties. Pašlaik Vācijā vēl nav galīgo lēmumu, līdz samitam vēl ir sešas nedēļas, bet šie lēmumi tiks pieņemti laikus,” – pauda Vācijas ārlietu ministrs.
Savukārt Latvija ir apmierināta ar gatavošanos NATO samitam, jo alianses dalībvalstīm ir vienota izpratne par klātbūtnes paplašināšanas nepieciešamību NATO austrumu flangā, to skaitā Baltijas valstu reģionā un Polijā. Tā pēc tikšanās ar savu Vācijas kolēģi izteicies Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Šteinmeiers atkārtoti uzsvēra, ka Vācija pildīs savas saistības NATO austrumu flanga drošības stiprināšanā, bet atturējās sīkāk komentēt iespējamos situācijas variantus, vien norādīja, ka lēmumi tikšot pieņemti laikus.
Toties par Latvijas valdības īstenotajām reformām, kas vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Šteinmeiers runāja ar premjeru Māri Kučinski („Vienotība”).
Ziņots, ka kopš 2014. gada Latvijā atrodas citu NATO dalībvalstu karavīri un militārā tehnika. Lēmums par NATO sabiedroto ierašanos Latvijā tika pieņemts pēc Krimas aneksijas 2014. gada martā, kā arī prokremlisku kaujinieku uzbrukuma Ukrainai.
