Izmaiņu mērķis ir sniegt CVK priekšsēdētājam iespēju iegūt pilnvērtīgu informāciju vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, ļaujot sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē klātesošie Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji deputātus informēja, ka, piešķirot CVK priekšsēdētājam pieeju valsts noslēpumam, būtu iespējams brīvāk dalīties ar informāciju, kas noderīga ar vēlēšanām saistītu apdraudējumu novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Savukārt esošais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars deputātus aicināja apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt arī pārējiem CVK locekļiem.
Tikmēr koalīcijas partijas iepriekš vienojušās CVK vadītāja amatam virzīt ilggadējo komisijas darbinieci Kristīni Bērziņu.
Saeima noraidīja pie frakcijām nepiederošā deputāta Alda Gobzema piedāvājumus pārbaudes par pielaižu piešķiršanu valsts noslēpumam attiecībā uz Saeimas deputātiem veikt līdz svinīgā solījuma došanai un liegt attiecīgo pielaidi dubultpilsoņiem.