Plašsaziņas līdzekļos bieži nonāk stāsti, kur, visbiežāk, izmisusi māte - Latvijas pilsone - cīnās par bērniem, kuru tēvs ir citas valsts pilsonis, dzīvo ārvalstīs un vēlas atgūt bērnus, kuri ar māti atrodas Latvijā.
Juristi, kas šādās lietās visbiežāk pārstāv Hāgas konvencijas izpratnē bērnu nolaupītājus – piemēram, māti, kas atvedusi viņus uz Latviju, norāda, ka valstij vajadzētu vairāk aizstāvēt savus pilsoņus.
Seši juristi piekrīt aizstāvēt ārzemniekus
Šķiršanās ārvalstīs nereti beidzas ar bērna atvešanu uz Latviju, neuzprasot otras puses piekrišanu. Šādās situācijās līdz 14 gadījumiem gadā pamestais lūdz iedarbināt Hāgas konvenciju, apsūdzot otru vecāku bērna nolaupīšanā.
Zvērināta advokāte Jeļena Averinska stāstīja, ka “ne jau tikai mūsu valstī bērnus izved mātes, kuras audzina šos bērnus, un kuriem bērni ir piesaistīti”.
“Un lielākā daļa šo procesu tiek izmantota, lai atriebtos tām mātēm pārsvarā. Bērni nav primāri tiem cilvēkiem, kas šos procesus sāk,” uzskata advokāte.
Pievienojoties Hāgas konvencijai, Latvija ir apņēmusies ar bezmaksas juridisko palīdzību nodrošināt tos vecākus, kurus pametis bijušais dzīvesbiedrs, kopā ar bērniem atgriežoties Latvijā. No pirmā septembra, lai palīdzētu bērnus piespiedu kārtā nogādāt valstī, no kuras viņi izvesti, 6 zvērināti advokāti bez maksas sniegs juridisko palīdzību, kā arī nodrošinās juridisko pārstāvniecību tiesā, kuras lems par bērna atdošanu.
“Latvijas centrālās iestādes uzdevumus pilda Tieslietu ministrija. Viens no mūsu uzdevumiem ir veicināt un nodrošināt to, ka vecākam, šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējam, tiktu nodrošināta juridiskā palīdzība,” skaidroja ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste Anastasija Jumakova.
Viņa uzsvēra, ka ministrijas mērķis nav atdot bērnu otra vecāka rokās, mērķis ir nodot lietu tajā “jurisdikcijā, kurai sākotnēji vajadzēja atrisināt to strīdu”.
Zvērināta advokāte Jeļena Averinska ir viena no šiem sešiem advokātiem, kas pieteikusies “pro bono” pārstāvēt pieprasītāja pusi. Viņa norādīja - ne tie, kas pieteikumus iesniedz, ne tie, kas atbild, visbiežāk paši nesaprot, ko šis process nozīmē.
No tiesām un “nolaupīšanas” var izvairīties
No bērnus traumējošās situācijas varētu izvairīties, ja vecāki, visbiežāk māte, kas dzīvo kopā ar bērniem, pirms aizbraukšanas pirmā uzrakstītu tiesai pieteikumu. Jo šīs lietas ir jāizskata tajā valstī, kas atzīta par bērna dzīvesvietu.
“Galvenais, lai cilvēks pirms aizbraukšanas vērstos tajā tiesā, kur dzīvo, pirms izbraukšanas iesniegtu pieteikumu ar lūgumu atļaut izbraukt bērnam un mainīt dzīves vietu. Un cilvēki to nedara. Ja cilvēki to darītu pirms izbraukšanas, šie procesi vispār nebūtu,” uzsvēra Jeļena Averinska.
Juristes Anda Ozola un Irīna Švarcbaha, kas aizstāvējušas klientus vairākās tā sauktajās bērnu nolaupīšanas lietās, pauda, ka sabiedrībai trūkst gan zināšanu, gan izpratnes, un dažkārt pietrūkst finanšu līdzekļu laba juridiskā konsultanta algošanai, lai neiekultos lielās nepatikšanās un nezaudētu bērnus.
Piemēram, kā tas notika ar māti, par kuru LTV ziņoja 2014. gadā. Viņas bērnus piespiedu kārtā aizveda uz Gruziju, jo māte bija pieļāvusi kļūdu, parakstot šķiršanās dokumentus.
“Parakstot šo dokumentu, viņa to neapzinājās, viņa to nevērtēja, un līdz ar to lielā mērā izšķirot bērnu likteni, viņa veica darbības, kuru sekas viņai nebija zināmas,” stāstīja Ozola.
Juristi: Valstij vairāk jāaizstāv savi pilsoņi
“Te ir jautājums arī par finanšu līdzekļiem. Cik, piemēram, skolotāja ar skolotājas atalgojumu ir spējīga apmaksāt tiesas procesu jebkurā valstī, citas valsts advokātus. Būtībā šis jautājums ir izšķirts tajā brīdī, kad viņa ir parakstījusi dokumentu, kuru saturu un jēgu viņa neapzinājās,” uzsvēra advokāte.
Tāpēc viņa uzskata, ka valstij vajadzētu vairāk cīnīties par savu pilsoņu bērniem atbalstīt ar juridisko palīdzību.
Arī juriste Irīna Švarcbaha uzsver, ka lietās, kad tiesai jālemj par Latvijas pilsoņu bērnu piespiedu nogādāšanu iepriekšējās dzīvesvietas valstī, valstij vajadzētu vairāk iestāties par savu pilsoņu bērniem.
“Tajos gadījumos, kad bērns tiek nogādāts Latvijā it kā prettiesiski, būtu vajadzīgs piespiedu kārtā mediators, kas spēj izrunāties ar vienu pusi, ar otru pusi, ar abām pusēm, uzklausīt visu, un tikai tad notiek tiesa, lai varētu pieņemt kaut kādu lēmumu,” sacīja Švarcbaha.
Tieslietu ministrijā norāda - Hāgas konvencija paredz arī, ka Latvijas iedzīvotājiem juridisko palīdzību sniegs tā valsts, uz kuru tiks izvests Latvijas iedzīvotāja bērns, ja vien konkrētā valsts nebūs ieviesusi atrunu par juridiskās palīdzības nesniegšanu.
“Tiesas katru gadījumu vērtē individuāli, ir gadījumi, kad vecāki savā starpā tomēr vienojas vai atsauc savu pieprasījumu. Ja tā drīkst teikt, tad tiesas vienādi lemj gan par labu atgriešanai, gan par labu neatgriešanai,” sacīja Tieslietu ministres juriste Anastasija Jumakova.
