Konference tika atklāta pirmdien Austrumsibīrijas pilsētā Ačinskā, un turpmākajās dienās tā turpinājās vairākos ciemos, tādējādi apvienojot konferences plenārsēdes ar iespēju satikties 19., 20.gadsimta mijā no Latgales izceļojošos zemnieku pēctečiem.
Sešu dienu ilgā konference notika nedaudz neparasti, jo nemitīgi mainīja savu atrašanās vietu. Taču tas deva iespēju zinātniekiem iegūt materiālu par Austrumu latgaliešu diasporas dzīvi, gan mudināt pašus cilvēkus saglabāt savu identitāti, valodu.
Redzot, kas pēc simt gadiem notiek ar diasporu, priecīgais secinājums – viņi ir saglabājuši savu atmiņu, valodu, taču tā ir savā veidā „iekonservējusies”. Tāpat cilvēki izrāda milzīgu interesi par to, kas notiek Latvija, un par latgaliešu dialektu.
Sestajā konferences dienā plānota tikšanās ar Krasnojarskas latviešu biedrību „Dzintars”.
