Uzņēmumu vadītāji skaidro, ka situācija uz labo pusi nemainīsies, ja Satiksmes ministrija (SM) arī turpmāk paliks parādā par padarīto darbu. Neauglīgie strīdi par valsts dotācijas apmēru starp Zemgales pasažieru pārvadātājiem, SM un plānošanas reģionu turpinās jau ceturto gadu.
„Mēs strādājām 15 dienas mēnesī. Mēs uz rokas saņēmām 250 latus,” atzīst autobusa šoferis Māris Burgevics. Viņa vīru darba diena ilgst 11 stundas, un 15 darba dienas mēnesī ir viena pilna slodze. Uzņēmumā „Aips”, kas veic vietējos reisus Bauskas rajonā, kadru mainība esot liela, jo pēdējo piecu gadu laikā atalgojums sarucis gandrīz trīskārtīgi.
Uzņēmuma vadītājs, jautāts, vai nebūtu laiks pietuvināt darbinieku atalgojumu vismaz vidējai - 500 latu algai valstī, vien noplāta rokas - citu iespēju neesot. „Mēs maksājam algas tikai pa daļām, jo šis parāds 110 000 latu, ko šobrīd valsts mums nav samaksājusi par darbu, neļauj mums veikt normālu saimniecisko darbību,” skaidro SIA „Aips” valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs.
Līdzīga situācija arī citos Zemgales autobusu parkos. Aizkraukles šoferiem atalgojums palicis tāds pats, kā tā saucamajos, „treknajos gados” – 350 - 400 latu pēc nodokļu nomaksas. Tas esot par maz, lai noturētu labus darbiniekus. „Pilnīgi tas nav iespējams. Te jautājums, vai vēl šādu līmeni varēs noturēt, jo joprojām nekas nav sakārtots,” saka SIA „Aizkraukles ATU” valdes locekle Aija Ciganoviča.
Ja situācija nemainīsies, gada nogalē pasažieriem var nākties iet kājām, jo dotācija par pēdējo ceturksni jau izlietota, lai segtu zaudējumus gada sākumā.
