Stankevičs Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka, „ņemot vērā notikumus ne pārāk tālajā zemē”, ir jāveido draudzīgas attiecības ar visiem sabiedrības locekļiem.
Viņaprāt, politisko spēļu rezultātā šis jautājums nav atrisināts, bet vienreiz tam jāpieliek punkts, tad arī politiķiem nebūs iespējas uz šī jautājuma rēķina „spodrināt mundieri”, bet būs jāķeras pie jautājumiem, kas svarīgāki valstij.
„Šis jautājums bija kā skabarga, kas visu laiku pūžņo, derētu to atrisināt,” uzsvēra Stankevičs.
Viņš arī norādīja, ka sarunās ar pareizticīgo kopienas pārstāvjiem nojauta, ka brīvdienu nepiešķiršana pareizticīgajiem ir neviltota sāpe, bet šī kopiena nav maza sabiedrības daļa.
Politologs Juris Rozenvalds raidījumam „Pēcpusdiena” pauda cerību, ka šo jautājumu vienreiz atrisinās, jo tas ir arī drošības jautājums - drošība ir ne tikai karavīri Ādažu bāzē, bet arī saticība.
„Tā ir kaimiņu būšana, jāieklausās citos”, jāizslēdz iespēja ar šo jautājumu veicināt sabiedrības šķelšanu, uzsvēra politologs.
Savukārt politologs Ivars Ījabs raidījumam „Pēcpusdiena” pauda šaubas, ka Saeima atbalstīs šo ceturtdien komisijām nodoto opozīcijas partijas „Saskaņa” iniciatīvu noteikt brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos.
Viņš gan uzsvēra, ka pareizticīgie ir lielākā Latvijas konfesija – saskaņa ar socioloģiskajām aptaujām 25% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par pareizticīgajiem, 22% ir katoļi, bet 18% - luterāņi.
Taču, viņaprāt, brīvdienas noteikšanu uzskatīs par piekāpšanos „Saskaņai” un tās elektorātam, ko latviskās partijas nevar atļauties.
Tikmēr darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) paziņojumā medijiem.
„Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas, tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
„Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir “ekonomiskais izrāviens”, katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālina mūs no izvirzītā mērķa. Turklāt likums jau paredz risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likumā nosakot - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā,” atgādina LDDK.
Savulaik Ekonomikas ministrija gan uzrādīja mazākus skaitļus. Spriežot par svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai, Ekonomikas ministrija rēķināja, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.
