Labklājības ministrija valdībai piedāvās iesaistīt Satversmes tiesu diskusijā par to, vai Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija varētu nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Informatīvais ziņojums ar šādu piedāvājumu valdības darbakārtībā varētu nonākt jau nākamnedēļ.
Labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš pārstāv „Vienotību”, Latvijas Radio sacīja, ka
Satversmes tiesas kompetenci nosakošajā likumā šāda iespēja ir paredzēta. Līdz šim tā gan neesot izmantota.
„Atbilstoši likumam par Satversmes tiesu, tas ir nododams Satversmes tiesā izvērtēšanai, vai parakstītā vienošanās atbilst Satversmei vai neatbilst. Likums paredz, ka tās starptautiskās vienošanās, kas ir parakstītas, bet nav ratificētas, var tikt nosūtītas uz Satversmes tiesu izvērtēšanai. Tam ir vajadzīgs valdības akcepts. Es domāju, ka šeit nav nekādu pretrunu ne no vienas puses, jo, ja ir aizdomas, ka tiek pārkāpta vai apdraudēta Satversme, tad mums nav labākas institūcijas valstī, kas varētu pateikt, vai parakstītā vienošanās atbilst Satversmes garam un burtam, pārkāpj vai nepārkāpj,” klāsta Reirs.
Pirms aptuveni diviem gadiem tapušajā juridiskajā analīzē, kuru pasūtīja Tieslietu ministrija un, piesaistot Francijā mītošo juristi Baibu Rudevsku, veica zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojs, pausts, ka daži konvencijas panti ir pretrunā ar Satversmes 110. un 112. pantu. Konstitucionālā tiesa varētu izvērtēt gan konvencijas savietojamību ar šiem Satversmes pantiem, gan ar citām Latvijas konstitūcijā nostiprinātajām normām, uzskata labklājības ministrs:
„Diskusijās un argumentācijā netiek pielietoti panti no likuma, argumentācijā tiek piesauktas visādas dieva zīmes, piemēri, kas vispār neattiecas uz šo konvenciju par vardarbību ģimenē. Es domāju, ka ir svarīgi, lai Satversmes tiesa izvērtē visu konvencijas tekstu, kurš nav garš – tikai desmit lappuses, un sniedz savu verdiktu par atbilstību Satversmei.”
Bažas par konvencijas atbilstību Satversmei kā galveno iemeslu, kādēļ Zaļo un zemnieku savienības frakcija mainījusi savu attieksmi pret Stambulas konvencijas ratificēšanu Saeimā, pēc tikšanās ar Romas katoļu baznīcas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču pirms dažām nedēļām minēja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis:
„Ir vairāki jautājumi, kas liek šaubīties, vai šīs Stambulas konvencijas ratifikācija tādā veidolā, kāda tā ir, nav pretrunā ar Satversmi.”
Kaismīgas diskusijas Stambulas konvencija raisījusi arī iepriekš, taču 2016. gada pavasarī valdība pilnvaroja labklājības ministru Jāni Reiru parakstīt konvenciju. Jau toreiz tika prognozēts, ka likumprojekts, kas paredzēs tās ratifikāciju, Saeimā varētu tikt iesniegts 2018. gadā. Satversmes tiesas iesaistīšana šī dokumenta izvērtēšanā šo procesu, visticamāk, paildzinās.
