Stāķu dabas viesistabā - mozaīkā ietērpts betona dīvāns, šaha galdiņš...

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šķieneri un Stāķi ir pavisam mazi ciemi Gulbenes novada Stradu pagastā, kurus ārpus novada diezin vai Latvijā arī daudzi zina. Nu jau gan jāsaka - Šķieneri ir kļuvuši atpazīstamāki, un šīs iemesls ir autobusu pietura, kādas nav citviet. Aizvadītajā gadā mozaīkā veidotā pietura ieguva sabiedrisko mediju balvu „Kilograms kultūras” kā pirmā kultūrvieta Latvijā. Autobusa pieturas pārtapšana, kas bija mākslinieces Lindas Rinķes un vietējo cilvēku kopdarbs, tad arī rosināja jaunām idejām. Un tagad arī Stāķos ir tapis savs mozaīkā veidotais mākslas darbs – dabas viesistaba parkā.

Dabas viesistabā - mozaīkā ietērpts betona dīvāns, šaha galdiņš...
00:00 / 04:27
Lejuplādēt

''Esam Stāķu parkā, un mēs ejam uz dabas viesistabu,'' vedina mozaīkas māksliniece Linda Rinķe. ''Mēs viņu tā iesaucām, jo tiešām gribējās, lai kaut kas ir dabā, bet tajā pašā laikā, lai cilvēkam rodas priekšstats, ka tā ir viesistaba, jo mēs dabā esam viesi, un manā uztverē tas ir vēl pat globālāk - mums vispār jāatceras, ka arī uz zemes mēs esam viesi un mums ir jāmīl tā daba.''

Un kā jau viesistabai pieklājas – te ir gan dīvāns, gan atpūtas krēsls, gan galdiņš ar šaha dēlīti, meža mēbeles veidotas no betona un mozaīkas tehnikā apšūtas ar krāsainām flīžu un trauku lauskām.

''Gribas, lai cilvēki te atpūšas, pabauda mieru. Te ir šahs, te var pasēdēt, te var uztaisīt pikniku, nākotnē mēs arī taisīsim grāmatu plauktu, grāmatu skapīti, varēs atnākt palasīt grāmatas, apmainīties ar grāmatām,'' ieceres izpauž Linda.

Stradu pagasts ir Lindas Riņķes dzimtā puse, pati viņa šobrīd dzīvo un strādā Spānijā, bet labprāt atsaucās vietējo cilvēku aicinājumam veidot mozaīkā autobusa pieturu un tagad arī Stāķu parkā dabas viesistabu.

Linda atzīst, ka šī ideja par to, ka jāveido vēl kāds paliekošs objekts, radusies, visiem kopā veidojot autobusa pieturas mozaīku:

''Iesākums visam, protams, ir Šķieneru pietura. Mēs jokojāmies, runājām - Barselonā ir Gaudi parks, kur arī viss kas interesants ir, tad mēs vēl internetā skatījāmies visādas interesantas idejas, - un tad caur jokiem teicām: nu varētu arī kaut kur vēl mēbeles uztaisīt no mozaīkas... Un nu tad lai Alise stāsta par pārējo tālāk, jo es kā vienmēr saņēmu no viņas zvanu – Linda, vai būtu gatava vasarā atbraukt ciemos? Es, protams, piekritu, viņiem nevar atteikt, šādiem projektiem nevar atteikt.''

Alise Rubene-Dūne arī būtībā ir gan pieturas pārvērtību, gan meža viesistabas idejas autore, savukārt viņas dzīvesbiedrs te veidojis no betona meža mēbeles.

''Iepriekš te ir bijuši tādi mājas graustiņi un dažādi betona graustiņi, šeit apakšā arī bija divi betona graustiņi, kurus mēs pārvērtām par mēbelēm, mans vīrs Arvis mūrēja, Linda apstrādāja ar flīzēm un izveidoja visu šo krāsaino brīnumu. Tad vēl bija palīgi, kas nāca palīdzēt šuvot, ir ļoti daudz kas padarīts, kopš tika aizsākts, un gribējās, lai tās vietas, ko mēs radām, ir visiem pieejamas, lai viņas ir skaistas un lai mēs arī kaut ko atjaunojam. Piesaistot Lindu un arī vēl palīgus, mums šie divi projekti ir izvērtušies tiešām grandiozi,'' stāsta Alise.

Gan Linda, gan Alise nav cerējušas, ka viņu un arī citu vietējo cilvēku darbs – pietura un tagad arī meža viesistaba – piesaistīs tik daudzu cilvēku uzmanību. Vasarā mozaīkā veidoto pieturu skatīt braukuši gan tūristi ar autobusiem, gan ģimenes.

Un arī sarunas laikā parkā iegriežas divas velobraucējas. Iveta Kaļva stāsta, ka šurp braukušas no Gulbenes tieši ar domu apskatīt dabas viesistabu:

''Zināms bija, dzirdēts bija, nu braucām skatīties, ko mūsu pašu jaunieši un māksliniece sadarījuši. Tiešām darbs ir kārtīgs ieguldīts, malači, tikai labus vārdus var teikt par tādu darbu.''

Savukārt tas, ka ir interese par šeit radīto, kā secina Alise un Linda, rada arī vietējos cilvēkos lepnumu par savu pusi:

''Gribas dzīvot sakoptā un skaistā vidē, mēs jau paši veidojam to vidi sev apkārt, nevis gaidām, lai kāds mūsu vietā kaut ko izdarītu. - Mums tie Šķieneri un Stāķi, tie mazie, mazie ciematiņi (ap 500 simti katrā iedzīvotāju)... Pagājušajā gadā, kad mēs uzvarējām”Kilogramā kultūras”, man bija tāds pagodinājums uzlikt Šķienerus uz Latvijas mākslas kartes, un tagad mēs arī pievienojam Stāķus, un tas ir tik īpaši, ka kaut kādā Gulbenes novadā, kaut kādā Stradu pagastā, kaut kādā mazā ciematiņā ir kaut kas tāds, un cilvēki brauc un skatās, un ir ļoti liels prieks!

Lai arī šobrīd vēl netiek skaļi izpausts, bet gan Linda, gan Alise atzīst, ka ir jau atkal dzimušas jaunas ieceres.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti