Staicelieši uztur vēlmi atdalīties no Alojas un pievienoties Limbažu novadam

Vienreiz tas neizdevās, vai izdosies šoreiz? Runa ir par Staiceles vēlmi atdalīties no Alojas novada. Šoreiz gan staicelieši nevēlas palikt vieni,  saprotot, ka tik mazai pašvaldībai būs pārāk grūti izdzīvot, tāpēc tagad ar lūgumu ņemt savā paspārnē viņi vērsušies Limbažu novada domē. Un Limbažu domnieki tam arī ir devuši konceptuālu atbalstu. Protams, ar vēlmi vien šajā gadījumā nepietiek, jāņem vērā būs arī likuma panti un Saeimas vērtējums. Bet kas tad staiceliešiem, pēc pieciem novadā kopā ar Aloju nodzīvotiem gadiem, nu jau pat vairākkārt licis domāt par atdalīšanos?

Šī gada sākumā cilvēku pilno Staiceles  kultūras namu nudien nenācās viegli pieklusināt. Eļļu jau tā ne labāko kaimiņattiecību ugunī bija ielējis Alojas novada lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju, kas skāra arī Staiceles vidusskolu, bet - lai nu ar ko, bet ar savu vidusskolu un pie tās esošo futbola  centru staicelieši ir lepojušies vienmēr.

„Mēs varam piedāvāt bērniem futbolu, mums ir sakārtota infrastruktūra. Un kāpēc to visu vajadzētu jaukt ārā? Mums bērni nāk no visas Latvijas,” - Staiceles vidusskolas bijušais ilggadējais direktors Edgars Ozols stāsta, ka toreiz gan lēmumu par vidusskolas reorganizāciju izdevās apturēt un tagad viss liecina, ka skola var pastāvēt:

„Atļāva mums paturēt desmito klasi, rezultātā mums 1. septembrī ir uzņemti 18 bērni desmitajā klasē, Alojā - neviens! Tas jau pats par sevi kaut ko liecina.”

Tagad staiceliešos neizpratni radījusi arī  sporta skolas jaunā  direktora atlaišana, nepaskaidrojot īsti iemeslus. „Tagad mēs atkal esam bez sporta skolas direktora, un es domāju, ka tas ir atkal viens solis, lai mūs lēnām…lēnām…Nolikvidēs internātu, nebūs arī vidusskolas,” pieļauj Ozols.

Gada sākumā tika lemts arī par interešu izglītības centra „Krustpunkti” likvidēšanu, kas arī tika likvidēts. Arī tas, kā stāsta staiceliete Marga Taube, noticis bez īsta pamatojuma:

„Es nesaprotu, kāpēc bez kāda paskaidrojuma tas tiek likvidēts? Atrodoties Alojas novadā, es neredzu nekādas izaugsmes iespējas, viss tiek bremzēts un vēl sliktāk, ka tiek jaukts un postīts tas, kas mums ir izveidots. Ja šo ceļu, ko  Alojas pozīcijas deputāti ir uzsākuši, turpinās, tad drīz jau vairs Latvijas kartē Staicele nebūs kā pilsēta.”

Saspīlētas kaimiņattiecības, tiesa, ne jau starp iedzīvotājiem, te gaisā virmo ne jau pirmo gadu, tā bijis arī pirms novadu veidošanas.

„Es atnācu uz Staiceli 1974. gadā strādāt un tad jau viņiem ir bijušas visādas rīvēšanās,” atceras Ozols.

„Es domāju - nevajag salikt divas līdzvērtīgas pilsētiņas Aloju un Staiceli vienā novadā, vienmēr būs deputātie, kāda puse pārsvarā, kas to deķīti gribēs vilkt uz savu pusi,”saka Taube.

Novada izveide, kā saka paši staicelieši, bija „brīvprātīgi piespiedu kārtā”. Tagad novada mājaslapā deputāts Māris Možvillo, izsakot savu viedokli, notiekošo nosaucis par aizvainotu puišeļu sindromu. Nenoliedzami, šajās kaimiņattiecībās savu lomu spēlē personālijas.

„Mums ir viena domāšana un vērtības, viņiem citas. Kāpēc vajag mocīties?” - tā secina Alojas novadā Staiceli pārstāvošais deputāts  Agris Rubenis, atzīstot, ka iepriekšējo reizi atdalīties neizdevās, jo netika dota zaļā gaisma vienai un tik mazai pašvaldībai, kas tagad, ieejot lielākā novadā, ir cerība, ka būs: „Arī jaunās valdības koncepcija tagad ir uz to, ka veidojam lielākus novadus.”

Limbažu novada deputāti, izskatot Staiceles iesnieguma vēstuli, savā balsojumā konceptuāli to atbalstīja un neteica „nē” iespējai pieņemt savā novadā. Lēmumu pamato Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks:

„Tas ir bijušais Limbažu rajons,  un mēs viņus mazāk vai vairāk uzskatām par savējiem, tāpēc mans personīgais viedoklis ir, ka mums jābūt atvērtiem jebkura veida sarunām.”

Problēmas gan var radīt tas, ka nav abu teritoriju vienojošas robežas un likums arī neparedz veidot šādu novadu, kaut gan valstī jau ir daži tādi precedenti. Staiceles deputāti tagad ar Limbažu novada domes lēmumu un gada sākumā savāktajiem iedzīvotāju parakstiem vērsīsies Saeimā, kurai tad arī būs jāsaka galavārds.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt