Staicele ir pagasts pierobežā pie Igaunijas. Tur dzīvo nepilns tūkstotis iedzīvotāju. Dienas vidū vērojams, ka cilvēku uz ielām ir daudz, arī pie daudzdzīvokļu namiem novietoti auto, un rodas iespaids, ka pagastā sociālā dzīve ir aktīva. Redzamas arī vairākas jaunās ģimenes, kam būs vajadzīgas skolas, darba vietas un, protams, ārsti.
Līdz šim pagastā vienīgā ģimenes ārste Maija Rācene savus aptuveni 1000 pacientus pieņēma kāda daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Tagad, kā redzams, tur neviens vairs neatbild.
Bijušo ģimenes ārsti izdodas sazvanīt. Viņa stāstīja, ka septiņus gadus pacientus pieņēmusi, būdama pensionāre, tāpēc tagad esot pelnītā atpūtā.
Ar papildu darbiem tagad nākas rēķināties pagasta aptiekai. Aptiekāre stāstīja, ka tagad viņa ne vien izsniedz medikamentus, bet arī saitē locītavas, mēra asinsspiedienu.
"Es teikšu godīgi, man ir pilnīgs izmisums. Šodien arī ienāk viena kundzīte un parunāt nevar. Viņa nevar tam dakterim piezvanīt un aizbraukt viņa arī nevar.
Nu tad es zvanīju uz dienas centru, lai vismaz kaut ko palīdz. Bet cik stundas man pagāja, lai es tam cilvēkam vismaz kaut cik palīdzētu?" atzīmēja farmaceite Inita.
Tā kā citu ārstu pagastā nav, aptiekāre zina stāstīt, ka vairums pacientu tagad atraduši ģimenes ārstus Alojā, Ainažos, Limbažos un pat Valmierā. Tas ir tālu, autobuss kursē reti.
"Tas ir visstulbāk. Aizbrauc tur un tad ir divas, trīs stundas jāgaida autobuss, lai tiktu atpakaļ. Galīgi neizdevīgi. Limbaži gandrīz būtu izdevīgāk, bet nu," sprieda Staiceles iedzīvotāja Maruta.
Staiceles iedzīvotājs Pēteris atzina, ka viņš pie ģimenes ārsta ārpus Staiceles nav reģistrējies, jo gaida, kad pagastā būs jauns ģimenes ārsts. Jautāts, ko darīs, ja saslims, Pēteris noteica: "Dievs mani sargā."
Staiceliete Anna baidās saukt neatliekamo palīdzību, jo par nepamatotiem izsaukumiem var piemērot vairāk nekā 50 eiro lielu sodu. "Tas ir briesmīgi. Divas dienas atpakaļ man arī pēkšņi sāk te kaut kur durties un smagums sirdī. Es domāju, cik forši, ka mums bija pašiem dakteris. Aizskrējām turpat, vai ne? Uztaisīja kardiogrammu, pārbaudīja, nomierināja."
Staiceles pagasta pārvaldē par šiem jautājumiem ar Latvijas Televīziju atteicās runāt, norādot, ka par tiem lemj Alojas novada dome.
Pirmos signālus, ka ģimenes ārste plāno darbam mest mieru, Alojas pašvaldība esot saņēmusi pērn rudenī, taču cerēts, ka daktere pārdomās.
"Nu mēs arī esam dažādus soļus veikuši, lai to risinātu. Ārsts, tas nav tik vienkārši, kā izsludināt konkursu un uzreiz dabūt kādu," norādīja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
Varbūt varētu atvērt feldšeru punktu. Konkurss uz prakses vietu izsludināts, bet neviens nepiesakās.
"Mēs arī esam uzrunājuši daudzus. Arī esam bijuši Latvijas Universitātē, rezidentu daļā, devām ziņu, ka ir šāda iespēja. Alojas novads ir tas, kur varētu būt arī šī rezidentūra," atzīmēja Bārda.
Situācija Staicelē nav unikāla. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā sacīja, ka paaudžu maiņa reģionos nenotiek. No 1300 ģimenes ārstiem vairāk nekā trešdaļa ir pensionāri. Pērn 380 ģimenes dakteri bija sasnieguši 63 un pat 70 gadu vecumu.
"Tā kā Staiceles problēma, tas ir tikai viens maziņš piliens lielajā jūrā. Tā īstenībā ir arī Līgatnē, tie ir Vidzemē vēl vismaz divi punkti, ir Latgale, ir Zemgale, Kurzeme.
Ārsti gan noveco, vienkārši aiziet pensijā, gan arī viņi paliek slimi. Paliek slimi. Nomirst. Tieši tā. Nomirst arī," teica asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Dzīvokļi, pabalsti un citi labumi algu aprēķinā jaunos ārstus pietiekami nemotivē. Jāņem vērā, ka ienākumu apmērs atkarīgs arī no praksē reģistrēto pacientu skaita, kas laukos turpina sarukt.
