Sadaļas Sadaļas

ST tiesneša amata kandidāte Rodiņa – konstitucionālo tiesību pētniece ar darba pieredzi ST

Tieslietu padome un Saeimas deputāti drīzumā izjautās Satversmes tiesas (ST) tiesneša kandidāti Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu, lai virzītu iespējamai apstiprināšanai amatā. Kolēģu rindās viņa ir slavēta speciāliste, savukārt deputāti atzīst, ka  Satversmes tiesas tiesneša meklējumi ir pārāk ieilguši.

ĪSUMĀ:

  • ST nepilnā sastāvā strādā kopš oktobra; rudenī izgāzies mēģinājums ievēlēt vienu  no 5 kandidātiem.  
  • Tagad “Attīstībai/Par!” izvirzījusi LU Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu.  
  • Viņa augsti vērtē ST lēmumu kvalitāti – to ņem vērā likumdošanā. 
  • Kandidēt uz ST viņu uzrunāja arī rudenī, tad viņa atteicās.
  • Šoreiz lēmums kandidēt ir rūpīgi izvērtēts.
  • Rodiņa savulaik jau strādājusi pirmajā Satversmes tiesas sasaukumā.
  • 20 gadus akadēmiskajā darbā pievērsusies konstitucionālo tiesu pētniecībai.
  • Bijusī ST tiesnese Čepāne: Rodiņa būtu ļoti piemērota darbam Satversmes tiesā.
  • ST kandidātus vērtē Tieslietu padome un Saeimas Juridiskā komisija.
  • Tieslietu padomes nākamā sēde paredzēta 26. februārī.
  • Juridiskās komisijas vadītājs Jurašs: Rodiņas iztaujāšana varēs notikt ātri.
  • Jurašs: Balsojums Saeimā varētu notikt marta pirmajā pusē.
  • “Attīstībai/Par!” par atbalstu Rodiņai uzrunās arī Saeimas opozīciju.
  • Rodiņa rēķinās: ST arī turpmāk neizbēgs no kritikas.
  • Savas izredzes kļūt par ST tiesnesi viņa pagaidām vērtē piesardzīgi.  

Satversmes tiesa nepilnā sastāvā strādā jau kopš oktobra, kad tiesnese Ineta Ziemele sāka darbu Eiropas Savienības Tiesā. Rudenī frakcijas amatam izvirzīja piecus kandidātus, taču nevienu tā arī ievēlēt neizdevās. Otrajā mēģinājumā izraudzīties nākamo Satversmes tiesas tiesnesi ir viena kandidāte – Latvijas Universitātes asociētā profesore konstitucionālo tiesību eksperte un Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa. Sekojusi Satversmes tiesas darbam kopš tās izveides.

“Objektīvi vērtējot, manuprāt, Satversmes tiesas spriedumi ir izsvērti un pamatoti. Jā, protams, arī man zinātniskajā darbā ir izdevies atrast kādas lietas, kur prasītos izsvērtāki, precīzāki argumenti, šķiet, ka kaut kas ir norauts, ne līdz galam pateikts. Bet kopumā arī šo kritēriju Satversmes tiesa iztur,” vērtēja Rodiņa.

ST tiesneša amata kandidāte Rodiņa - konstitucionālo tiesību pētniece ar darba pieredzi STJānis Kincis

Viņa uzsvēra, ka par Satversmes tiesas spriedumu kvalitāti un darba novērtējumu liecina arī aizvien augošais lietu skaits visdažādākajās jomās. Taču, viņasprāt, pats galvenais tiesas darba nozīmes rādītājs ir tās spriedumu vērā ņemšana likumdošanā.

Pērn Satversmes tiesa pieņēma vairākus lēmumus, kas Saeimai liek mainīt normatīvos aktus par garantētā minimālā ienākuma apjomu, trūcīgas personas ienākumiem, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo pensiju.

Tāpat plašu ažiotāžu un izraisīja nolēmums, ka valstij ir juridiski, ekonomiski un sociāli jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma.

“Te nu mums visiem jāsaprot, ka Satversmes tiesas spriedumiem piemīt vispārsaistošs spēks. Vienmēr tiek sagaidīts, ka, ja likumdevējs pieņems kādu lēmumu, piemēram, Saeima, Ministru kabinets vai pašvaldības, tad tie rīkojas, pieturoties pie tās tiesību normu interpretācijas, ko ir teikusi vai sniegusi Satversmes tiesa. Jāteic, ka man pat par pārsteigumu likumdevējs ir ņēmis vērā ST teikto. Salīdzinot dažādu valstu konstitucionālo tiesu spriedumi, ST ir viena no retajām, kuras spriedumus izpilda!” sacīja Rodiņa.

Viņa atzīst, ka uz Satversmes tiesas tiesneša amatu kandidēt uzrunāta arī pērn rudenī, tomēr neiesaistījās vairāku kandidātu konkurencē uz amatu. Šoreiz lēmums kandidēt ir rūpīgi izvērtēts.

Rodiņa savulaik jau strādājusi pirmajā Satversmes tiesas sasaukumā, kad bija nu jau aizsaulē aizgājušā tiesneša Andreja Lepses palīdze. Anita Rodiņa pieminēja "konstitucionālo romantismu", atceroties Satversmes tiesas izveidi un pirmo tālajā 1997. gadā tapušo spriedumu.

Kopumā vairāk nekā 20 gadus akadēmiskajā darbā Rodiņa pievērsusies tieši konstitucionālo tiesu un tās procesa pētniecībai, kas atspoguļota desmitos publikāciju un konferencēs. Tapusi arī zinātniskā monogrāfija "Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā".

Rodiņas veikumu novērtē kolēģi. Kādreizējā Saeimas deputāte un Satversmes tiesas tiesnese profesore Ilma Čepāne uzsvēra, ka kolēģe Anita Rodiņa būtu ļoti piemērota darbam Satversmes tiesā.

„Es tiešām viņu vērtēju ārkārtīgi augstu kā cilvēku, kā profesori, kā dekāni. Kādreiz mēs strādājām kopā Satversmes tiesā, viņa bija tiesneša palīdze. Kā dekāne viņa racionāli un efektīvi aizstāv fakultātes intereses. Un vēl viņa ļoti labi lasa lekcijas un tieši specializējas konstitucionālajās tiesībās,” sacīja Čepāne.

Atbilstoši likumam Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus vērtē Tieslietu padome un Saeimas Juridiskā komisija.

Latvijas Radio noskaidroja, ka pagaidām abās institūcijās vēl gaida dokumentus, lai sāktu izvērtējumu, taču Tieslietu padomes nākamā sēde paredzēta 26. februārī.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs no Jaunās konservatīvās partijas rēķinās, ka Anitas Rodiņas iztaujāšana varēs notikt ātri un balsojums Saeimā varētu notikt marta pirmajā pusē.

Jurašs vienlaikus pauda nožēlu, ka kandidātes pieteicēji – „Attīstībai/Par” un „Jaunās Vienotības” frakcijas – pirms kandidātes izvēles nepaziņoja pārējiem koalīcijas partneriem.

„Diemžēl šajā gadījumā šāda komunikācija ir izpalikusi, un diemžēl nav bijusi iespēja iepazīt kandidāti un faktiski līdz ar to atbildēt, vai viņu atbalstām. Mums šobrīd lielā mērā jāsāk no tīras lapas. Labākais variants būtu bijis, ja koalīcijas partneri par to būtu runājuši jau iepriekš un piedāvājuši kandidātus, lai būtu jau bijusi iespēja iepazīt un saprast, vai esam gatavi atbalstīt,” sprieda Jurašs.

Viena no Rodiņas kandidatūras pieteicējām apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva uzsvēra, ka par atbalstu Rodiņas apstiprināšanai uzrunās arī Saeimas opozīciju.

“Ļoti būtiski, protams, ka šī kandidāte tika izraudzīta, lai viņa nepārstāvētu kādu ideoloģisko strāvojumu, bet pārstāvētu kompetenci konstitucionālajās tiesībās. Tajā pašā laikā viņai rūp, piemēram, vai iespēja vērsties Satversmes tiesā ir katram pilsonim neatkarīgi no sociālā stāvokļa, tā teikt, rocības vai kompetences. Tas, man liekas, arī ir ļoti simpātiski,” atzina Golubeva.

Satversmes tiesas darbs laika gaitā ir arī nonācis kritikas un diskusiju krustugunīs. Tā ir noticis pērn jautājumā par dažāda veida ģimeņu aizsardzību, gan, piemēram, pirms deviņiem gadiem, kad Satversmes tiesa par atbilstošu Konstitūcijai atzina lēmumu 2011. gadā mazināt budžeta izdevumus ceļu būvniecībai.

Rodiņa rēķinās, ka Satversmes tiesa arī turpmāk neizbēgs no kritikas par nolēmumiem sabiedrībā krasi atšķirīgi vērtētiem nolēmumiem, taču tāpēc nebūtu apšaubāma ST nepieciešamība.

Savukārt savas izredzes kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi viņa pagaidām vērtē piesardzīgi. To nemazina arī fakts, ka Rodiņa ir vienīgā kandidāte uz šo amatu. Ievēlēšanai Satversmes tiesas tiesneša amatā nepieciešama 51 deputāta balss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt