Panorāma

OTV pārtrauc darbību bezmaksas apraidē

Panorāma

Sāksies Senās mūzikas festivāls

Par karoga neizkāršanu nesodīs

ST: Sods par valsts karoga neizkāršanu neatbilst Satversmei

Pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām atbilst Satversmei, jo tas stiprina valstisko apziņu. Savukārt sods par šā pienākuma nepildīšanu valsts pamatlikumam neatbilst un ir samērīgs tikai izņēmuma gadījumos, spriedumā secinājusi Satversmes tiesa (ST).

Satversmes tiesā vērsās Solvita Olsena, kas 2013.gadā sodīta par Latvijas valsts karogu sēru noformējumā neizvietošanu pie sev piederošās dzīvojamās ēkas. Viņa norāda, ka svinējusi ģimenes svētkus, bet karogs sēru noformējumā traucētu svinības, un uzskata, ka šāds pienākums pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību.

Arī tagad pēc sprieduma nolasīšanaa viņa ir gandarīta, un turpmāk pati izlems, kuros datumos izkārt valsts karogu.

Tiesa secinājusi, ka Latvijas valsts karoga novietošana vai atturēšanās novietot karogu pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas arī ir viena no vārda brīvības izpausmēm.

Tiesa arī atzina, ka apstrīdētās normas ierobežo pieteikuma iesniedzējas vārda brīvību, tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis – Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība, un šāds pienākums ir samērīgs.

Līna Kovalevska par Satversmes tiesas lēmumu

    „Pienākums gan svētku dienās, gan sēru dienās novietot karogu atbilst Satversmei. Tas ir pienākums, kas veic valstisku apziņu. Taču sods par karoga novietošanu neatbilst Satversmei. Izņēmuma gadījumos šāds sods var būt, taču arī tad likumdevējam šāds gadījums ir jāpamato,” sacīja ST pārstāve Līna Kovalevska.

    Karoga novietošana pie dzīvojamām ēkām nodrošina ne vien to, ka konkrētās ēkas iedzīvotāji piedalās vēsturisko notikumu pieminēšanā, bet arī to, ka šādā veidā tiek informēta plaša sabiedrības daļa, atgādinot par Latvijas valstij būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais vārda brīvības ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

    Tomēr Satversmes tiesa vērsa uzmanību tam, ka sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamām ēkām maina pamattiesību ierobežojuma juridisko dabu.

    Pastāv pamatota iespējamība, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus.

    Satversmes tiesa norādīja, ka valstiskās apziņas veidošanās sekmējama atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Tiesa norādīja, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu.

    Tādējādi apstrīdētajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normā ietvertais ierobežojums tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmes 100.pantam, secināja tiesa.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti