Apstrīdētā norma paredz - par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem bez šofera klātbūtnes sastāda protokolu, ko nosūta auto turētajam vai īpašniekam. Tā kā pārkāpumu var būt izdarījis gan īpašnieks, gan kāda cita persona, šādi piemērojot sodus var pārkāpt nevainīguma prezumpciju, kā arī personas tiesības uz pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, secinājis tiesībsargs Jansons. Viņš lūdz atzīt Ceļu satiksmes likuma normas par neatbilstošām Satversmei. Satversmes tiesa paredzējusi lietu izskatīt rakstveida procesā.
Savukārt Saeima tiesībsarga apstrīdēto sodu piemērošanas kārtību par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem uzskata par atbilstošu Satversmei.
Tiesībsarga birojs šo jautājumu aktualizēja jau 2008.gadā, kad pēc tiesībsarga iniciatīvas tika ierosināta pārbaudes lieta par personas sodīšanu par pārkāpumiem, kas fiksēti, izmantojot fotoradarus. Toreiz tiesībsargs konstatēja trūkumus Ceļu satiksmes likumā, jo par šādi fiksētiem pārkāpumiem pie atbildības var saukt personas, kas nav vainojamas konkrētā pārkāpuma izdarīšanā.
Turklāt šīm personām ir liegtas iespējas apstrīdēt protokolu, jo viņas nav šā administratīvā akta adresāti. Tādējādi, piemērojot sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, var aizskart personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
