Satversmes tiesa informēja, ka lieta ierosināta pēc politiskās partijas "Mēs – Talsiem un novadam", kuru Talsu novada domē pārstāv četri deputāti, pieteikuma.
Satversmes 91. panta pirmais teikums:
- “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
Politiskais spēks apstrīdēja Partiju finansēšanas likumā (7.1 panta pirmās daļas 2. punkts) noteikto, ka valsts finansējumu var saņemt partijas, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Apstrīdēta likuma normas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Partijas ieskatā – apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi. Proti, partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju balsu, piešķirtais valsts budžeta finansējums dodot plašākas iespējas piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās un gūt tajās vairāk balsu nekā pieteikuma iesniedzējai, kura valsts budžeta finansējumu nesaņemot.
Taču Satversmes tiesa apstrīdēto likuma normu atzina par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Kādi ir tiesas secinājumi
Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesības uz tiesisko vienlīdzību ir konstitucionāli aizsargājamas patstāvīgas pamattiesības, kuras Satversmē tika ietvertas jau tās sākotnējā redakcijā. Tiesiskā vienlīdzība ir atvasināta no vispārējā taisnīguma principa, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtība. Tas paredz, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda, savukārt atšķirīgos apstākļos – atšķirīga.
Satversmes tiesa norādīja, ka nacionālā līmeņa un reģionālo partiju vienojošā pazīme ir partiju iegūtās balsis pašvaldību vēlēšanās. Taču viena kopīga pazīme pati par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, ka divas personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tādēļ vērtēts arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, ka nacionāla un pašvaldību līmeņa partijas neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Partijas, kuru mērķis ir iegūt pārstāvību Saeimā, īsteno atšķirīgas funkcijas nekā reģionālās partijas. Lēmumi, kas tiek pieņemti nacionālajā līmenī, raugoties no valsts kopējo interešu viedokļa, ir visaptveroši pretstatā tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pašvaldībās. Tādēļ arī nacionālā līmeņa politiskajām partijām ir lielākas iespējas nekā reģionālajām politiskajām partijām pārstāvēt suverēna gribu kopējās sabiedrības labuma vārdā. Savukārt reģionālo politisko partiju aktivitātē ir nozīmīgs vietējās pārvaldes elements, un šo partiju funkcijas ir saistītas ar vietējās pašvaldības ekonomisko un saimniecisko attīstību.
Līdz ar to nacionālā līmeņa un reģionālā līmeņa politisko partiju funkcijas ir atšķirīgas un nevar tikt salīdzinātas, secinājusi tiesa.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka likumdevējs ir izsvēris objektīvās atšķirības starp nacionālā un pašvaldību līmeņa vēlēšanām un izšķīries par valsts finansējuma tikai tām partijām, kuras piedalās nacionālā līmeņa vēlēšanās un ieguvušas noteiktu vēlētāju balsu skaitu. Šāds lēmums nav uzskatāms par neobjektīvu vai nesaprātīgu.
Līdz ar to valsts finansējuma piešķiršana partijām ir likumdevēja tiesībpolitiska izšķiršanās, kas balstīta demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipos, norādīja ST.
