Vairāki krievvalodīgie bērnudārznieku vecāki vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā, jo šāda norma ierobežojot Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kā arī esot pretrunā vairākiem citiem pamatlikuma pantiem.
Satversmes tiesa secināja, ka šī norma atbilst Satversmē paredzētajam vienlīdzības principam, tiesībām uz izglītību un mazākumtautību tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
"Šajā gadījumā Satversmes tiesa pateica, ka 112. pants negarantē tiesības saņemt izglītību tādā valodā, kā vēlas, bet
no 112. panta izriet pienākums valstij nodrošināt izglītību, tai skaitā pirmsskolas izglītību, valsts valodā," skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Lieta ierosināta pēc mazākumtautību bērnu vecāku iesnieguma. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka normas ierobežo bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību dzimtajā valodā, jo no 5 gadu vecuma mācībās galvenokārt izmantojot latviešu valodu un izglītība netiekot nodrošināta mazākumtautības - krievu - valodā.
Pieteikuma iesniedzēji arī uzskata, ka esot ierobežotas vecāku līdzdalības tiesības bērna izglītības procesa noteikšanā.
Satversmes tiesa konstatēja, ka Satversmē neietilpst tiesības uz izglītību sev vēlamā valodā, tāpēc tiesa pieteikuma iesniedzēju argumentus vērtēja attiecībā uz tiesībām iegūt izglītības mērķiem atbilstošu izglītību valsts valodā, proti, kvalitatīvu izglītību. Tiesa secināja, ka valdības noteikumi atbilst Satversmē noteiktajām tiesībām uz izglītību tās pieejamības, pielāgošanās un pieņemamības aspektos.
Tāpat tiesa secināja, ka noteikumi nodrošina krievu mazākumtautības bērniem tiesības uz savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu. Bērniem tiek nodrošināta iespēja lietot krievu valodu.
Satversmes tiesa atzina valdības noteikumus par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Pieteikuma autori par šādu Satversmes tiesas spriedumu jūtas vismaz daļēji apmierināti, jo tas mazinājis viņu bažas par bilingvālās izglītības likteni.
"Pirmais, kas ir pozitīvi – mēs dabūjām skaidrību par šo. Skaidrība ir tāda, ka tomēr bilingvālā pieeja mums bērnudārzos paliek. Tādēļ nav jāatceļ šī norma, pietiek ar tās pareizu interpretāciju," sacīja pieteikuma iesniedzēja Elizabete Krivcova.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.
Piektdien, 19. jūnijā, par Latvijas izglītības reformu, kurā stiprinātas latviešu valodas pozīcijas, lēma arī Eiropas padomes Venēcijas komisija, atzīstot, ka reformai bijis leģitīms mērķis – valsts valodas prasmes veicināšana.
