ST: Mantas konfiskācija kā papildsods kriminālprocesā atbilst Satversmei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Mantas konfiskāciju kā Krimināllikumā paredzētu soda veids atbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta ierosināta pēc bijušā AS "Parex banka" prezidenta Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas konstitucionālās sūdzības, kurā apstrīdēts noteiktais papildsods, proti, mantas konfiskācija. Tikusi apstrīdēta šīs normas atbilstība Satversmes 105.panta otrajam un trešajam teikumam: „Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot viņas pamattiesības.

Satversmes tiesa norādīja, ka mantas konfiskācija kā soda veida nozīmē notiesātajam piederošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšanu valsts īpašumā, proti, konfiskācija kā kriminālsods netiek piemērota, lai atsavinātu noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus. Mantas konfiskācija pēc būtības ir līdzīga naudas sodam – tās mērķis nav atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu.

Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas skaidri nosaka mantas konfiskācijas robežas, no vienas puses, ļaujot tiesai mantas konfiskāciju vispār nepiemērot un, no otras puses, nosakot mantu, kura nevar tikt konfiscēta. Savukārt piemērotākais soda veids un apmērs katrā individuālā gadījumā ir jāizvēlas tiesai, izvērtējot visus lietas apstākļus. Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskās valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība, noradīja ST.

Tiesa, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, citastarp norādīja, ka mantas konfiskācija kā soda veids sasniedz pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Turklāt soda veidi nevar tikt savstarpēji salīdzināti vai vērtēti kā vairāk vai mazāk saudzējoši līdzekļi. Tādēļ nepastāv indivīda tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi.

Vērtējot, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, Satversmes tiesa atzina, ka personas tiesību ierobežojums nav tieši salīdzināms ar sabiedrības gūto labumu. Sabiedrības labums, kas tiek nodrošināts, realizējot kriminālo justīciju, ir demokrātiskās valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība. Turklāt iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, un pamattiesību ierobežojums ir atzīstams par samērīgu.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 105.pantam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti