Pusdiena

Tramps pēc apšaudēm ASV skolās rosinājis apbruņot skolotājus

Pusdiena

Pusdiena 24.02.2018

ST lieta: bažas par tiesībām prasīt kompensāciju no ĀRF tuvinieka nāves gadījumā

ST lieta: Bažas par tiesībām uz kompensāciju tuvinieka nāves gadījumā no riska fonda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vai tuvinieka nāves gadījumā mantinieks var prasīt kompensāciju par ārstniecības iestādē pacienta dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu un ārstniecības izdevumiem? Par šo Ministru Kabineta (MK) noteikumu normu Satversmes tiesa (ST) ierosināja lietu un šonedēļ saņēma valdības atbildes rakstu.

Zvērināti advokāti, kuri pārstāv pacientus, atzīst: potenciāli ST atzīstot valdības rīcību par neatbilstošu Satversmei.

Proti, ka tā pārsniegusi kompetences robežas un izdevusi noteikumus bez pilnvarojuma no likumdevēja, tādējādi var rasties situācija, ka ģimenēm liedz iespējas saņemt kompensāciju tuvinieka nāves gadījumā.

ST ierosinātās lietas vēsture ir šāda: Administratīvajā rajona tiesā sūdzību bija iesniedzis kāds cilvēks, kurš bija zaudējis radinieku. Pirms tam viņš bija vērsies Nacionālajā veselības dienestā (NVD), aicinot no Ārstniecības riska fonda atlīdzināt mirušā tuvinieka veselībai un dzīvībai slimnīcā nodarīto kaitējumu un kompensēt ārstniecības izdevumus. Var secināt, ka dienesta lēmums nebija viņu apmierinājis. To, kāpēc Administratīvā rajona tiesa nosūtīja pieteikumu ST par MK noteikumiem par Ārstniecības riska fonda darbību, stāsta ST pārstāve Līna Kovalevska.

„Administratīvajai rajona tiesai, izskatot lietu, būtu jāpiemēro MK noteikumi, kas noteic, ka arī mantiniekam ir iespējams šādu atlīdzību prasīt, savukārt Pacientu tiesību likums nosaka tikai pašam pacientam šādas tiesības. Attiecīgi Administratīvajai rajona tiesai ir radušās šaubas, vai šie MK noteikumi atbilst Satversmes 64. pantam, kam ir likumdošanas tiesības,” norāda Kovalevska.

MK likumdošanas tiesības ir tikai tādos gadījumos, kad likumdevējs jeb Saeima devusi pilnvarojumu un tikai konkrētā pilnvarojuma ietvarā. Vai valdība to ievērojusi, jāizspriež ST.

Konkrētā mirušā pacienta tuvinieka lietā tiesvedība ir apturēta līdz ST nolēmumam. Savukārt, izskatot citus mirušu pacientu mantinieku pieteikumus par atlīdzības izmaksāšanu, administratīvās tiesas var apturēt tiesvedību lietās. Taču tas nav pienākums. Nacionālais veselības dienests (NVD) turpina izskatīt kompensācijas pieteikumus un var arī izmaksāt atlīdzību.

Tas ir arī apstiprināts Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) , ka personas bojāejas gadījumā pacienta tuviniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību arī šādā gadījumā. Zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns ieskicē, kas var potenciāli notikt, ja ST atzīs, ka valdība pārsniegusi kompetences robežas. „Varētu rasties potenciāla situācija, ka ģimenei vispār tiek liegtas iespējas saņemt šo atlīdzību viņa tuvinieka nāves gadījumā, kas būtu pretrunā ar cilvēktiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas prasībām,” stāsta Rožkalns.

Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders norāda: ministrija nepiekrīt Administratīvās rajona tiesas viedoklim. Apstrīdētās normas par tiesībām miruša pacienta tuviniekam saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda par ārstniecības iestādē nodarītu kaitējumu neesot pretrunā ar Satversmi. „Ministrija uzskata, ja Ārstniecības riska fonda darbības noteikumos būtu ierobežojums pacienta tuviniekiem pacienta nāves gadījumā saņemt atlīdzību no riska fonda, tad nepilnvērtīgi un neefektīvi būtu nodrošinātas tiesības, ko paredz gan Pacienta tiesību likums, gan Ārstniecības riska fonds saistībā ar atlīdzības saņemšanu par pacientam nodarīto kaitējumu,” stāsta Šneiders.

Tiesa, līdzšinējā regulējumā ir problēmas, piemēram, ka atlīdzība pienākas tikai pacienta mantiniekiem, atzīst zvērināti advokāti Ronalds Rožkalns un Solvita Olsena.

“Ir saputrotas divas svarīgas lietas – ir personiskā kaitējuma atlīdzināšanas principi, kas ir atsevišķs tiesību jautājums un mantošanas tiesības, kas ir atsevišķs jautājums,” saka Olsena.

“Ja cilvēks ir miris, cilvēkam vispār jāgrib kļūt par mantinieku, cilvēkam var nākties mantot parādus, lai vispār varētu kļūt par mantinieku. Par mantinieku kļūst arī mantinieki, kam nekāda sakara nav ar mirušo, piemēram, līgumiskie mantinieki,” viņa norāda.

Rožkalns saka: pēc līdzšinējā regulējuma atlīdzību var izmaksāt mantiniekam, kas gadiem nav tuvinieku saticis un kam viņš vienaldzīgs, ne tiem, kas aprūpējuši līdz pēdējam dzīves mirklim, piemēram, tuviem draugiem.

Pēc advokāta domām, būtu pareizi, ja valsts izveidotu mehānismu, kā izvērtēt, cik liels bijis ieguldījums no citu personu puses, cik tuvas bijušas attiecības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti