Lieta ierosināta pēc maksātnespējas administratora Gata Krasovska konstitucionālās sūdzības, kurā pausts viedoklis, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņa pamattiesības, turklāt ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju tiesa divos maksātnespējas procesos pieņēmusi lēmumu par viņa atcelšanu no maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas.
Tiesas lēmums atcelšanu atbilstoši apstrīdētajai normai nav pārsūdzams. Šāda situācija esot pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, uzskata sūdzības iesniedzējs.
Vērtējot lietu, Satversmes tiesa norādīja uz tās nolēmumos jau iepriekš pausto atziņu: likumdevējs ir plaša rīcības brīvība pieņemt procesuālos likumus. Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu neparedz ikvienas lietas pārsūdzību un izskatīšanu augstākā instancē. Likumdevējs, ievērojot savas rīcības brīvības robežas var noteikt to lietu kategorijas, kurās tiesas nolēmumi nav
Satversmes tiesa atzina, ka administratoram tika nodrošināts taisnīgs tiesas process tās instances tiesā, kas pieņēma lēmumu par viņa atcelšanu no maksātnespējas procesa. Likums paredzēja kārtību, kādā administrators uzaicināms uz tiesas sēdi, kurā tika izskatīts jautājums par viņa atcelšanu no maksātnespējas procesa, un administratoram bija iespēja sniegt mutvārdu paskaidrojumus tiesai.
Satversmes tiesa atzina, ka maksātnespējas procesa lietas ir sevišķa lietu kategorija – tās ir specifiskas un atšķiras no vispārējā civilprocesuālajā kārtībā izskatāmajām lietām. Ja tiesa atzina, ka ir iestājies kāds no Maksātnespējas likumā noteiktajiem atcelšanas pamatiem, tad administrators tika atcelts no konkrētā maksātnespējas procesa. Šāds tiesas lēmums sekmēja Maksātnespējas likuma mērķa - veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses - sasniegšanu. Savukārt administratoram, kuru tiesa atcēla, nav subjektīvo tiesību turpināt administratora pienākumu pildīšanu konkrētā maksātnespējas procesā.
Secinot, ka likums nodrošināja administratoram taisnīgu tiesas procesu un administratoram nebija subjektīvo tiesību turpināt administratora pienākumu pildīšanu konkrētā maksātnespējas procesā, Satversmes tiesa noteica, ka apstrīdētajā normā ietvertais tiesas lēmums par administratora atcelšanu nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums. Tādējādi Satversmes tiesa atzina Civilprocesa likuma 363.8 panta astoto daļu, ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, par atbilstošu Satversmes 92. pantam.
Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros var pieņemt arī tādu normatīvo regulējumu, kas administratoram ļautu pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā.
