Ja vajadzība būs pamatota, tad nepieciešamais parakstu skaits radīsies. Šādu vēl Satversmes sapulces laikā pausto atziņu savā spriedumā par referendumu ierosināšanas kārtību pieminēja Satversmes tiesa.
Izvērtējot jauno parakstu vākšanas kārtību, kas gandrīz visu atbildību un organizēšanu no valsts pārceļ uz iesniedzēju pleciem, ST nosprieda, ka tā ir pietiekami demokrātiska.
Līdz šim, lai iesniegtu kādu iniciatīvu tautas nobalsošanai, bija nepieciešams savākt desmit tūkstoš iedzīvotāju parakstu. Pēc tam tika izsludināta oficiāla parakstu vākšana, ko organizēja valsts. Tam bija atvēlēts mēnesis, kura laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus. Ja nepieciešamais parakstu skaits tika iegūts, tad iniciatīva tika nodota tautas nobalsošanai.
Jaunā kārtība paredz, ka no nākamā gada visi paraksti būs jāvāc iesniedzējiem. Tas būs jāizdara viena gada laikā un parakstīties varēs arī internetā, portālā www.latvija.lv. Uz to īpašu akcentu lika arī tiesa, atgādinot, ka vēlētāju slieksnis ir mainīts arī iepriekš.
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC), kurš kopā ar pārējiem deputātiem apstrīdēja jauno normu, bija skeptisks, vai valdība laicīgi varēs nodrošināt iespēju parakstīties par referendumu ierosināšanu internetā.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps uzskata, ka interneta parakstīšanās ir reāla un iespējama.
Šobrīd gan spēkā ir pārējas noteikumi, kas paredz, ka referenduma ierosināšanai pirmajā kārtā ir jāsavāc 30 tūkstoši parakstu.
Jau ziņots, ka ideja paaugstināt nepieciešamo parakstu slieksni referenduma ierosināšanai lielā mērā radās pēc neveiksmīgās tautas nobalsošanas par krievu valodu kā oficiālo valodu.
