Latvijā ir viendzimuma pāri, kas kopā audzina bērnus. Visbiežāk viens no bērna vecākiem ir viņa bioloģiskā māte vai tēvs, bet otrs – partneris, kas ikdienā piedalās bērna audzināšanā un uzņemas tādas pašas rūpes kā bioloģiskais vecāks.
Satversmes tiesa otrdien sāka skatīt lietu, ko iesniegusi kāda sieviete, kuras partnerei piedzima abu gaidīts bērns, bet desmit dienu tēva bērna kopšanas atvaļinājumu viņai atteica, jo viņa nav bērna tēvs.
Latvijā šādu ģimeņu netrūkst, bet bērnu dēļ ļoti reti kura ir gatava runāt publiski. Arī Satversmes tiesā pieteicējas vārds netiek atklāts.
Daiga (vārds ir mainīts) piekrīt telefona sarunai, lūdzot neatklāt viņas un viņas partneres īstos vārdus.
“Šajās attiecībās bērni ir vienmēr plānoti, ļoti gaidīti un mīlēti. Kā mēs saprotam, viendzimuma pāru attiecībās bērniem vienkārši gadīties ir ārkārtīgi sarežģīti,” saka Daiga.
Daiga ar sievu ir kopā vairāk nekā 15 gadus. Abas salaulājušās kādā citā valstī, kopā audzina divus bērnus. Daiga ir abu bērnu bioloģiskā māte.
Viņa nav Satversmes tiesas pieteikuma autore, bet procesam seko līdzi. Atšķirībā no heteroseksuāliem pāriem Daigas partnere pēc bērna ienākšanas ģimenē darbā ņēma ikgadējo atvaļinājumu.
“Atšķirībā no bērnu tēviem, kuriem likumā ir noteikta iespēja vēl izmantot papildus ikgadējam atvaļinājumam desmit paternitātes atvaļinājuma dienas, mums šīs iespējas nebija. Šobrīd mēs gaidām, ka Satversmes tiesa būs tā, kas to atzīs. Neatkarīgi no tā, ko saka likumi, 21. gadsimta Latvijā, man tā gribētos ticēt, jebkurš pats izvēlas cilvēku, ar kuru veidot ģimeni,” uzsver Daiga.
Valstij ir pienākums aizstāvēt visas ģimenes, neatkarīgi no seksuālās orientācijas, tiesas sēdē otrdien pauda pieteicējas advokāts Matīss Šķinķis. Pēc viņa teiktā, Latvijā šādu ģimeņu skaits mērāms vairākos tūkstošos.
“Eiropas Cilvēktiesību tiesa nu jau vairākkārt ir atzinusi, ka viena dzimuma pāri, kuri ir stabilās attiecībās, tieši tāpat kā pretējā dzimuma pāri, veido ģimeni. Pieteicējas ģimenē augošie bērni faktiski vecāku seksuālās orientācijas dēļ tiek nostādīti sliktākā tiesiskā situācijā nekā tie bērni, kuri uzaug dažāda dzimuma pāru ģimenēs,” norādīja advokāts.
“Likumdevējs savu pienākumu nav izpildījis. Šāds tiesiskais ietvars Latvijā nepastāv. Viendzimuma pāru ģimenēs, kurās aug bērni, šobrīd nav nodrošināta ģimenes juridiskā aizsardzība Satversmes 110. panta izpratnē.
Jo nepastāv nekāds tiesiskais ietvars jeb regulējums, kas atspoguļo sociālo realitāti, aptverot arī viendzimuma ģimenes ar bērniem,” pauda advokāts.
“Sociālā realitāte ir tāda, ka Latvijā dzīvo daudzas viendzimuma pāru ģimenes ar bērniem. Statistiski šādas ģimenes Latvijā ir vairāki tūkstoši. Mans viedoklis ir, ka tas ir seksuālās orientācijas jautājums, jo beigās sanāk, ka tikai sieviete, kuras seksuālā orientācija ir homoseksuāla, ir tas subjekts, kas ir pakļauts šai atšķirīgajai attieksmei. Skaidrs, ka šādā situācijā var nonākt tikai viendzimuma pāru ģimenē esošas divas sievietes vai tā sieviete, kura nav bērna bioloģiskā māte. Līdz ar ko tā ir diskriminācija pēc seksuālās orientācijas,” rezumēja advokāts.
Tikmēr otru pusi jeb Saeimu pārstāvošie tiesas sēdes dalībnieki uzdeva jautājumu, vai šādā gadījumā paternitātes jeb tēva bērna kopšanas atvaļinājuma desmit dienas varētu piešķirt arī vectēvam, bioloģiskās mātes māsai vai ikvienam citam cilvēkam, kas palīdz aprūpēt jaundzimušo.
Patlaban likums nosaka, ka atvaļinājumu var izmantot ne tikai bioloģiskais tēvs, bet arī dzīvesbiedrs, ja viņš sievieti, kurai ir šis bērns, apprec vai viņas bērnu adoptē. Bet viņam noteikti jābūt vīrietim. Statusu “tēvs” uz sievieti Saeimas ieskatā noteikti nevarētu attiecināt, un šādām ģimenēm iesaka izmantot bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējo atvaļinājumu, kā to darīja Daigas sieva.
Tieslietu ministrijas ieskatā šis gadījums varētu mudināt domāt par kāda jauna pabalsta ieviešanu tām personām, kas palīdz mātei pēc bērna piedzimšanas, bet nav bērna tēvs.
“Ja likumdevējs izšķirtos šādas attiecības fiksēt, tad tas būtu cita veida pabalsts citām personām, kas ir saistītas ar māti un bērnu,” norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Satversmes tiesas sēde ilga aptuveni piecas stundas un to turpinās trešdien, kad savu viedokli paudīs arī tiesībsargs, eksperti un apvienība “Mozaīka”. Pēc tam tiesa dosies gatavot spriedumu.
