Satversmes tiesā informēja, ka lieta ierosināta pēc Zigurda Aumeistera konstitucionālās sūdzības. Viņš bijis maksātnespējas procesa administrators, kura sertifikāta darbība varēja tikt izbeigta, piemērojot apstrīdēto normu. Sūdzības iesniedzēja ieskatā apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņa tiesības saglabāt izvēlēto nodarbošanos.
Saeima lūdza izbeigt tiesvedību, jo uzskatīja, ka apstrīdētā norma sūdzības iesniedzējam nav piemērota un nevar tikt piemērota, jo viņš pats ir izvēlējies neturpināt administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai.
Izskatot lietu, tika secināts, ka sūdzības iesniedzējam izsniegtā administratora sertifikāta darbība tika izbeigta uz citas tiesību normas, nevis apstrīdētās normas pamata. Tādējādi Satversmes tiesas secināja, ka apstrīdētā norma sūdzības iesniedzējam nav piemērota, nav radījusi viņam nelabvēlīgas sekas. Līdz ar to viņam nav radies arī Satversmes 106.panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību aizskārums.
Izvērtējusi sūdzības iesniedzēja papildu paskaidrojumus, Satversmes tiesa atzina, ka lietā konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ sūdzības iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē.
Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.