ST apstrīd kriminālatbildību par padomju un nacistu noziegumu noniecināšanu

„Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcijas deputāti ir sagatavojuši prasību Satversmes tiesai (ST), kurā prasa atzīt par spēkā neesošu jauno Krimināllikuma pantu, kurš paredz kriminālatbildību par nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu.

SC portālam lsm.lv norāda, ka Krimināllikuma 74.1 pants neatbilst Satversmes 1. un 92. pantam, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta 1.punktam.

Jaunajā likuma panta redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība „par PSRS vai nacistiskās Vācijas veiktās Latvijas agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu”. Taču SC norāda, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 1.pnatu, kas nosaka, ka Latvijas ir neatkarīga, demokrātiska republika.

„Izanalizējot jauno normu no dažādiem viedokļiem, ir jāsecina, ka likumdevēja starptautisko krimināltiesību strīdīga interpretācija ir radījusi normu, kura sevī savieno pretrunīgas idejas un padara ļoti problemātisku kvalitatīvu spriedumu taisīšanu uz šīs normas pamata. Turklāt ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa – labad, taču likumdevējam šādu argumentu nav,” - norāda viens no prasības autoriem, Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Likumdevējs nav pamatojis, kā tieši vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsti apdraud jaunajā Krimināllikuma normā norādītie izteikumi, piebilst Agešins.

SC piebilst, ka Krimināllikuma jaunā norma ierobežo vārda brīvību, jo nenosaka, kas būtu jāsaprot ar pantā ietvertajiem vārdiem „rupja noniecināšana”. Politiķi pauž, ka likuma pašreizējā redakcija ļauj saukt pie atbildības peronu par izteikumiem, kas, piemēram, akadēmiskas diskusijas ietvaros noliegtu noziegumu pret cilvēci gadījumos, ja izteikumu autora mērķis, noliedzot šos noziegumus, būtu iesaistīties juridiskā vai vēsturiskā diskusijā.

Iesniegumu ir parakstījuši 20 Saeimas deputāti.

Jauno Krimināllikuma normu Saeima galējā lasījumā atbalstīja 15.maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti