Kā norāda ST, apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Apstrīdētās normas bija spēkā līdz šā gada 10. jūlijam.
Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka apstrīdētajās normās paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi.
Augstākā tiesa ST vērsās saistībā ar lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu. Prasītājs – nepilngadīga persona – ceļu satiksmes negadījuma rezultātā bija zaudējis abus vecākus. Apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu viņš bija saņēmis apstrīdētajā normā noteiktajā apmērā, proti, 100 latus par katru apgādnieku. Tomēr prasītāja pārstāve vērsās tiesā, prasot nemateriālo zaudējumu piedziņu no apdrošinātāja. Pieteikumā Augstākā tiesa norādīja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesai neesot iespējams OCTA gadījumā noteikt atlīdzinājuma apmēru par nemateriālajiem zaudējumiem no apdrošinātāja lielākā apmērā nekā noteikts apstrīdētajās normās.
Savukārt SIA „Autofavorīts” norādīja, ka autovadītājs, kurš bija braucis ar uzņēmumam piederošo automobili, izraisīja satiksmes negadījumu, kurā citai personai tika nodarīti smagi miesas bojājumi. Apdrošinātājs sedza nemateriālos zaudējumus cietušajai personai atbilstoši apstrīdētajās normās norādītajiem apmēriem, taču cietusī persona uzskatīja, ka tie ir neadekvāti mazi. Tāpēc cietusī persona lūdza vispārējo jurisdikcijas tiesu, lai tā piedzen no SIA „Autofavorīts” kā transportlīdzekļa īpašnieka viņai radītos nemateriālos zaudējumus. „Autofavorīts” norādīja, ka pienākums izmaksāt atlīdzību cietušajai personai būtu bijis apdrošinātājam, ja vien apstrīdētās normas neparedzētu atlīdzības ierobežojumus
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas apstrīdētas AT pieteikumos (noteikumu 3.2. apakšpunkts un 7. punkts) atbilst Satversmes 92. pantam, jo tās neliedz saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nav interpretējamas tādējādi, ka tikai apdrošinātājs izmaksā šo atlīdzinājumu. Ja cietusī persona uzskata, ka apdrošināšanas atlīdzība nav atbilstīga, persona var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Savukārt, vērtējot SIA „Autofavorīts” pieteikumā apstrīdētās, Satversmes tiesa atzina, ka šīs normas neatbilst OCTA likumam un tādējādi tās neatbilst arī Satversmes 105.pantam.
Satversmes tiesa visupirms secināja, ka apstrīdētās normas paredz īpašuma tiesību Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri un to aprēķināšanas kārtība ierobežo SIA „Autofavorīts” pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 105.pantā. Proti, transportlīdzekļa īpašnieka pienākums atlīdzināt nemateriālos zaudējumus tādā apmērā, kādā to nesedz apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, ierobežo viņa prasījuma tiesības pret apdrošinātāju.
Ar OCTA likuma pieņemšanu tika pārņemtas vairākas Eiropas Savienības direktīvas OCTA jomā. Apstrīdētajās normās paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri ir ievērojami mazāki nekā noteikti direktīvās. Satversmes tiesa atzina, ka ES direktīvu prasību ieviešanas pienākums neattiecas tikai uz likumdevēju, proti, arī izpildvarai ir pienākums nodrošināt direktīvu atbilstošu un precīzu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Apstrīdētās normas jau ir zaudējušas spēku. Taču, lai nodrošinātu SIA „Autofavorīts” tiesību aizsardzību un dotu tai iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesa atzina, ka noteikumu 3. punkts, 5.5. apakšpunkts un 10. punkts attiecībā uz SIA „Autofavorīts” zaudē spēku no 2007.gada 11. oktobra.
Savukārt noteikumu 3.2. apakšpunkts un 7. punkts attiecībā uz personām, kuru prasības par atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā un kurām šīs normas piemērojamas, nav spēkā no 2005. gada 21. maija.
