Novadu piespiedu apvienošanas iespējas ir izsmeltas, apgalvo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs (attēlā), kurš uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma nav bijusi sekmīga. Lai atdzīvinātu depresīvās pašvaldības, Sprūdžs piedāvā domāt par pārnovadu investīcijām. Pašvaldību savienība piekrīt ministrijai, ka jāveido plānošanas reģioni, bet tām jābūt kā vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām, kam ministrs nepiekrīt.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķi - lielākas, rīcībspējīgākas un vienlīdzīgākas pašvaldības - nav līdz galam sasniegti. Tā uzskata Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Sprūdžs atsakās šādus novadus nosaukt, taču uzver, ka tie nav tikai Latgalē. Tur gan to ir lielāka koncentrācija. Risinājums varētu būt novadu sadarbība investīciju sadalīšanā. Saistībā ar Nacionālās attīstības plānu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas virzīt vīziju par piecu reģionu izveidošanu - Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes un Rīgas. Projektam vajadzētu būt gatavam nākamajā mēnesī. Taču Sprūdžs neuzskata, ka nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības, jo Latvija tam nesot gatava.
Turpretim par investīciju sadales nodošanu vēlētu vietējo līderu rokās iestājas Pašvaldību savienība. Tās padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka reģionu pārraugu centralizēta iecelšana novedīs pie vēl lielākas mazo novadu apdalīšanas. Tomēr ir arī viedoklis, ka novadu attīstības plānošana reģionu līmenī nebūtu jāsekmē, jo jau pašreizēja novadu reforma ir izgāzusies.
Valentīna Roziņa ir biedrības "Glābsim Latvijas laukus" un zemnieku saimniecības vadītāja Beverīnas novadā. Viņa cenšas panākt, lai tie, kas pašlaik dzīvo tikai no pabalstiem, spētu paši sevi uzturēt. Taču secinājusi, ka nabadzība laukos cilvēkus ir apspiedusi un novadu reforma neko nav glābusi. Viņasprāt, bija jāsaglabā atsevišķi pagasti, nevis tie jāapvieno.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno līdz gada beigām izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi un uz sagatavot priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. Izvērtēšanā tiks ņemti vērā arī pērn veiktās tautas skaitīšanas dati.
Foto: E.Pālens / LETA
