Ministrs skaidroja, ka pirms teritoriālās reformas bija daudz un mazas pašvaldības, kas bija līdzvērtīgas. Savukārt pēc reformas novadi ir krasi atšķirīgi un līdz ar to nespēj nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem.
„Šis izvērtējums pierāda to, ko jau intuitīvi zinājām. Pašlaik ir novadi ar trīs tūkstošiem un ar 30 tūkstošiem iedzīvotājiem. Nav nekādu izredžu, ka tik atšķirīgas pašvaldības spēs nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem,” sacīja Sprūdžs. Kā piemēru viņš minēja pašvaldību atšķirīgās iespējas investīciju piesaistē.
Lai gan iedzīvotāju samazināšanos var vērot teju visur, ievērojami lielāka tā ir mazajos novados, norādīja ministrs: „Mazāki iztukšojas un kļūst arvien vājāki.”
Taujāts, kāda varētu būt pašvaldību vēlme brīvprātīgi apvienoties, ministrs atzīmēja, ka pašlaik esot indikatori, kas liecina – „atsaucība būs lielāka par nulli”. Tomēr nevienu konkrētu pašvaldību ministrs neminēja: „Negribētu nevienu nosaukt vārdā, īpaši priekšvēlēšanu periodā.”
Viņš arī uzsvēra, ka netic piespiedu apvienošanai un tas nav veiksmīgs risinājums. Kā labus piemērus plašākiem novadiem Sprūdžs minēja Ogres, arī Tukuma novadu. „Nevaram iet uz priekšu ar citiem mehānismiem, kā vien brīvprātīgu piedāvājumu apvienoties,” sacīja ministrs, gan neizslēdzot iespēju, ka kādā brīdi arī citi soļi varētu būt, tomēr ne pašlaik.
Pirmdien Sprūdžs komisijas sēdē diskutēs par turpmāk veicamo. Pašvaldību savienība gan uzskata, ka, gatavojot informatīvo ziņojumu, ministrija savienības viedokli nav ņēmusi vērā un Pašvaldību savienība netika iesaistīta.
