Vēstulē Sprūdžs izsaka pateicību visiem kolēģiem „par šajos gados kopā domāto, darīto, paveikto, plānoto un iecerēto. Arī par diskusijām, pretējiem viedokļiem un oponēšanu. Par ļoti intensīvu, izaicinājumiem pārbagātu un sarežģītu laiku".
Sprūdžs nenoliedz, ka, pildot amata pienākumus, bijušas vilšanās, tomēr gandarījumu viņš guvis vairāk, būdams uz rezultātu vērsts cilvēks, kuram „vienmēr ir gribējies lielāku ātrumu darbu virzībā".
Atskatoties uz šiem diviem gadiem, varu droši apgalvot, ka profesionāli šis ir bijis izaicinošākais laiks manā dzīvē. Nenoliedzot, ka vairākās jomās ir bijušas vilšanās, gandarījuma par paveikto noteikti ir vairāk," norāda Sprūdžs.
Tāpat Sprūdžs vēstulē atzīmē, ka „latviešiem ir jābūt prasīgākiem pret valsti un politiķiem vairākās principiāli svarīgās jomās". Pēc bijušā ministra domām, sabiedrībā „disonē vispārpieņemtais samiernieciskums ar ilgstoši lielo neuzticību varai".
Politikā ir ienākuši jauni cilvēki ar globālu pasaules skatījumu un vienlaicīgi patiesi šīs zemes patrioti," norāda Sprūdžs.
Par tādiem ministriem Sprūdžs uzskata ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, finanšu ministru Andri Vilku, labklājības ministri Ilzi Vinķeli un bijušo izglītības ministru Robertu Ķīli. Pēc bijušā vides ministra domām, „ne mazums šādu cilvēku ir ienākuši arī parlamentā". Līdz ar jaunu cilvēku ienākšanu ir neatgriezeniski mainījusies politiskā vide, uzskata Sprūdžs, paužot gandarījumu, ka zināmu laiku viņam bijis gods atrasties šajā vidē.
Vēstules beigās Sprūdžs pauž pārliecību, ka kādā no Latvijas turpmākās attīstības ceļa posmiem viņš atgriezīsies.
Kā ziņots, Sprūdžs par demisiju paziņoja augusta beigās, savu turpmāko profesionālo darbību nesaistot ar politiku. Sprūdžs norādīja, ka, sākoties aktīvam 12.Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, viņš sapratis, ka viņa izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa.
