Viņš norādīja, ka šo apkures sezonu varam sagaidīt ar labākām ziņām, jo kopumā siltums iedzīvotājiem izmaksās lētāk. Tas izskaidrojams, pirmkārt, ar to, ka šogad ievērojami samazinājušās dabasgāzes cenas.
„Tendence, ko redzam, ka dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti stabilas," skaidroja Irklis, piebilstot, ka gadījumā, ja tirgū nekas nemainās, tad arī visas apkures sezonā pašvaldībās, kurās apkurē tiek izmantota dabasgāze, nekādas izmaiņas neesot gaidāmas.
Otrkārt, pārskatot tarifus, pašvaldības lielākoties tos ir pazeminājušas. Piemēram, Rīgā apkures tarifu kritums ir par apmēram 10%.
Kā ziņots, arī parādi par apkuri ir samazinājušies - ja maijā, noslēdzoties apkures sezonai, kopējais parāds valstī bija sasniedzis 44,42 miljonus latu, sākoties apkures sezonai, uz 1.septembri parāds samazinājies līdz 29,86 miljoniem latu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomnieks Aino Salmiņš pastāstīja, ka salīdzinājumā ar maiju parāds lielajās pilsētās par apkuri ir samazinājies par 36%, bet novados - par 25%. Lielpilsētās uz 1.septembri parāds par apkuri bija 20,73 miljoni latu, bet novados - 9,13 miljoni latu.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.septembri pilsētās parāds par apkuri pieaudzis par 6%, bet novados - par 25%. Salmiņš norādīja, ka pilsētās ir vērojama pozitīva tendence - parādi par apkuri samazinās, bet novados situācija ir pretēja - parādsaistības pieaug. Tomēr ir pilsētas, kur parādi ir pieauguši. Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē parādu apjoms vidēji pieaudzis par 7-12%. Valmierā parādu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada septembra sākumu ir samazinājies pa 4%, Liepājā - par 13%, bet Jelgavā - par 6%.
Piemēram, Cēsu novadā parāds ir 0,35 miljoni latu, Dobelē - 0,62 miljoni latu, bet Olainē - 0,72 miljoni latu. Tomēr šeit jāņem vērā, ka novadi pēc to lieluma ir dažādi, uzsvēra Salmiņš.
Tomēr esot arī pozitīvas tendences - vairākās pilsētās vai nu jau ir samazinājušies tarifi par apkuri, vai arī ir prognozes, ka samazināsies. Līdz decembrim aptuveni trešajai daļai tarifu samazinājums varētu būt par 5-8%. Novērojama tendence, ka tarifi izlīdzinās - lielākie tarifi samazinās, bet mazākie - pieaug. Tarifu samazinājums gaidāms Rīgā, Jūrmalā Liepājā un Jelgavā. Tikmēr lielāks maksājums par siltumenerģiju varētu būt tajās pašvaldībās, kurās izmanto koksni. Maksājumi par siltumapgādi vidēji par 5-9% varētu palielināties Valmierā, Jelgavā, Salaspilī un Vangažos.
Salmiņš skaidroja, ka parādi ir lieguši siltumapgādes uzņēmumiem pa vasaru sakārtot infrastruktūru, uzlabot katlumāju darbību. Tomēr neviena pašvaldība nav ziņojusi, ka kāda katlumāja nav darboties spējīga. „Tehniski gatavi ir visi, bet nepieciešamās investīcijas netiek ieguldītas, uz attīstību nevirzāmies," noteica LPS pārstāvis.
