SPRK, kas uzrauga tādas jomas kā enerģētika, elektroniskie sakari, pasts, un dzelzceļš, jaunu izpilddirektoru meklēja jau kopš gada sākuma. No 45 kandidātiem, kas pieteicās izsludinātajā konkursā, tika izvēlēts Aivars Veiss. Viņš iepriekš vadījis Latvijas Pastu, Valsts kasi, kā arī strādājis vairākos privātos uzņēmumos.
„Viņa iepriekšējā pieredze organizācijas darbības stratēģiskajā plānošanā un arī administratīvajā darbā valsts pārvaldē ir ļoti vērtīga kombinācija, lai viņš varētu turpināt vadīt regulatora izpildinstitūciju,” skaidro SPRK pārstāve Inese Krūmiņa.
Tomēr ne visus augsta līmeņa darbiniekus komisija meklē konkursa kārtībā. Tās padomes loceklis Andris Aniņš par savu padomnieci bez konkursa pieņēmis savas sievas māsu Tatjanu Sinkeviču. Aniņš norāda, ka Sinkeviču izvēlējies, jo viņai ir gan jurista, gan ekonomista augstākā izglītība, plaša pieredze valsts un privātajā sektorā. Turklāt viņa esot pārliecības cilvēks, kura savos darbos apliecinājusi ticību Latvijai, tādēļ viņš neuzskata, ka būtu nonācis interešu konfliktā.
„Ja mēs paskatāmies likumu, kurš nosaka šo kārtību, tad mēs varam pārliecināties, ka tas tā nav. Pēc būtības es jums saku – ir tā, kad es vados pēc savas motivācijas un savu motivāciju es balstu uz argumentiem, ko es jau iepriekš izklāstīju,” saka Aniņš. Viņš arī skaidro, ka konkursu neesot rīkojis, jo padomniekus piesaistot kā ekspertus par tobrīd aktuālu jautājumu, bet konkursa rīkošana darbinieka pieņemšanu varētu aizkavēt par vairākiem mēnešiem.
Sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs gan uzskata, ka šāds arguments neiztur nekādu kritiku: „Manuprāt, tā ir tikai atrunāšanās. Izsludināt konkursu, tas ir ļoti elementāri, vienkārši un, skatoties regulatora mājaslapā, viņiem ir arī sadaļa par darba piedāvājumiem. Tā kā izskatās, ka tad, kad viņiem nav vajadzīgs konkrēta persona, tiek sludināts konkurss, var pieteikties jebkurš, ir normāla konkurence un viss ir atbilstoši. Bet tad, kad ir vajadzīgs pieņemt konkrētu personu, tad konkurss netiek sludināts.” Jankovs uzsver – vēl jo dīvaināku konkursa nerīkošanu padara radniecīgās saites starp Sinkeviču un Aniņu.
