Spriņģe: Jaunu raidījumu satura veidošanai jāpiesaista speciālisti no malas

Krievvalodīgajai auditorijai paredzētu raidījumu satura radīšanai konkursa veidā jādod iespēja saņemt finansējumu arī Krievijas žurnālistikas speciālistiem, kas šobrīd darbojas Latvijā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Skats no malas" teica raidījuma “Viens pret vienu” vadītāja Inga Spriņģe. 

Eksperti raidījumā norāda uz to, ka, lai piesaistītu auditoriju jaunam televīzijas kanālam, būs jāņem vērā pieraduma spēks – nepieciešams ilgs laiks, lai televīzijas skatītāji mainītu savus ieradumus.

Žurnālists Askolds Rodins uz jauna televīzijas kanāla izveidošanu skatās ar piesardzību, atzīstot, ka tam ir gan par, gan pret argumenti. Žurnālists uzskata, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā finansējums, kas tiks izlietots jauna kanāla izveidošanai, būtu izmantojams valsts aizsardzības vajadzībām, turklāt, lai latviešu kanālu skatītāji nezaudētu savu auditoriju, krievu satura kanālam jābut līdzsvarotam kvalitātes un satura ziņā.

Inga Spriņģe stāsta, ka gada laikā piedalījusies vairākās darba grupās, kuru mērķis bijis saprast, kā iespējams cīnīties ar masu medijos īstenoto Krievijas propagandu. Gan Lielbritānija, gan Skandināvijas valstis izrādījušas vēlmi investēt finanses kopēja televīzijas kanāla izveidošanai, taču šis projekts apstājies, nespējot vienoties par satura sadalījumu.

Runājot par Latvijas situāciju, nedrīkst noliegt Krievijas informatīvās telpas ietekmi, taču jauna kanāla izveides vietā ir  jārada jauns saturs jau esošajiem kanāliem. Spriņģe uzskata, ka finansējums konkursa veidā būtu jāpiešķir nevis medijiem, bet gan atsevisķu raidījumu veidošanai, turklāt konkursos jārada iespēja piedalīties arī cilvēkiem no malas, kuru profesionalitāti, pieredzi un ideju kvalitāti vērtētu īpaši izstrādāti kritēriji.

Šāds priekšlikums Spriņģei ienācis prātā, ņemot vērā lielo žurnālistu skaitu, kas pārceļas no Krievijas uz Latviju, jo savā valstī vairs nespēj turpināt darbu.

Spriņģe pauž, ka jau šobrīd LTV7 programmā ir kvalitatīva satura raidījumi krievu valodā, taču tiem trūkst reklāmas.

Eksperti norāda, ka, veidojot krievvalodīgajai auditorijai paredzētus raidījumus,  būtu kļūda veidot speciālus sižetus vai uz izklaidi vērstus šovus – sagatavojot augstvērtīga satura raidījumus, kas paredzēti visu valsts iedzīvotāju lietošanai, mazinātos arī propagandas ietekmes jautājums.

“Sapnis par integrāciju, kurā visi krievvalodīgie iedzīvotāji sāks lietot latviešu medijus, ir izsapņots, tāpēc mums šobrīd jābūt īpaši viltīgiem un jāpanāk pretī “mūsu krieviem” - mums ir jārunā valodā, kurā viņi grib uzņemt informāciju,” piebilst žurnālists Ingus Bērziņš.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19. marta  sēdē pieņēma lēmumu par “Latvijas Televīzijas” trešās programmas krievu valodā izveidi. NEPLP nolēma atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija. Vienlaikus paredzēts nodrošināt “reģionālā loga” izveidi, lai reģionāli un vietēji veidotu saturu rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.

Par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Televīzijas trešajam kanālam un Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē valdība lems rudenī. Tiesa, līdzīgi kā mediju starpā, arī politiķu vidū dalās domas par to, kurš līdzekļu izlietošanas veids būtu pareizākais.

Tāpat zināms, ka LTV trešo programmu krievu valodā veidos sadarbībā ar Igauniju. Arī plānotās kanāla izmaksas ir līdzīgas kaimiņvalsts aprēķinātajām. Koncepcija apstiprināšanai padomē varētu tikt iesniegta tuvākajās nedēļās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti