Pierīgas pašvaldību biedrības līdzpriekšsēdētājs sacīja, ka skolas un bērnudārzi visā Pierīgā ir pārpildīti. Piemēram, Ādažu novada skolās ir vidēji ap 30 bērniem klasē, taču ap 300 bērniem no Ukrainas vietas izglītības iestādēs atradīšoties.
Lai arī šobrīd neviens nevar pateikt, uz cik ilgu laiku Ukrainas bēgļi varētu uzturēties Latvijā, ir konkrētas idejas arī nodarbinātībai.
"Ja šī situācija ieilgst, tad skaidrs, ka mamma gribēs strādāt. Lai mamma strādātu, bērnam jādabū vieta vai nu skolā vai dārziņā.
Mums ir idejas, ka dārziņos mēs varētu līgt tās pašas ukraiņu mammas kā auklītes, kuras varētu strādāt ar bērniņiem viņu valodā.
Es arī runāju ar [uzņēmumu] "Orkla", kas tūlīt jau atvērs otru rūpnīcu blakus "Laimai", viņiem ir pietiekami liels administratīvo telpu bloks, kur varbūt var uztaisīt dārziņu tur. Teiksim, daļa ukraiņu sieviešu pieskata bērnus, kamēr citas strādā "Orkla" rūpnīcās. Var izdomāt visādus risinājumus," sprieda Sprindžuks.
Savukārt mājokļu ziņā Pierīgā brīvu ēku neesot, tāpēc pašvaldības palīdz koordinēt Ukrainas bēgļu uzņemšanu privātos mājokļos. Arī tas esot sarežģīts process, ņemot vērā arī specifiskas vajadzības. Piemēram, ja jāuzņem cilvēks ar kustību traucējumiem, vairākiem bērniem vai arīdzan mājdzīvniekiem. Savukārt valsts finansiālais atbalsts nodrošinās to, ka pašvaldība var norēķināties ar kādu viesnīcu par Ukrainas iebraucēju īslaicīgu izmitināšanu.
Uz procesa neskaidrību norādīja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš. Pēc viņa teiktā, ar valdības neseno lēmumu mainīta pieeja un bēgļus var izmitināt nevis pašvaldību dzīvojamā fondā, bet viesnīcās, lai gan zināmi gadījumi, kad praktiskāk būtu finansējumu novirzīt pašvaldībām par izglītības iestāžu vai citu ēku pielāgošanu izmitināšanai. Vienlaikus risinoties jautājumi izglītības procesu un sociālās palīdzības organizēšanā.
"Mums līdz šim brīdim nav skaidrs, kāpēc izmitināšanai nevar izmantot pašvaldību dzīvojamo fondu, jo nav jēgas izmitināt viesnīcās, kas izmaksā nesamērīgi dārgāk nekā izīrēt dzīvokļus. Turklāt kādu pabalstu vajadzētu arī mājsaimniecībām, kas tos cilvēkus izmitinās ilgtermiņā. Otrs jautājums ir, ka ēdināšana nav normēta, bet pēc fakta.
Izmaksu apjoms ir ļoti dažāds, tāpēc vajadzētu noteikt kaut vai minimālo apjomu, ko nevajadzētu pārkāpt," vērtēja LPS pārstāvis.
Pašvaldību pārstāvji rēķinās, ka ukraiņu bēgļu krīzi uz saviem pleciem iznesīs tieši vietvaras, kur cilvēki atradīsies, centīsies iedzīvoties. Tas nozīmēs arī būtisku izdevumu piaaugumu, netradicionālu darbu ar cilvēkiem, kuri ierodas ar busiem. Vienlaikus pašvaldībām arī jārisina strauji augušās energoresursu izmaksas, lai izbalansētu izdevumus skolu piesildīšanai rudenī un citām pamata lietām.
Daļa vietvaru arī plānojot lemt par kompensējošiem pasākumiem tām ģimenēm, kas uzņēmušas no kara aizbēgušos cilvēkus, piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm un citiem risinājumiem.
KONTEKSTS:
Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.
