Dienas ziņas

Atvadas no Junkera komisijas

Dienas ziņas

Liepājā īsteno pilotprojektu «Matemātika 200»

Teritoriju iekļauj kultūras pieminekļu sarakstā

Spriež par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā

Kopš pērnā gada Burtnieku novadā diskutē par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Iezīmētajā teritorijā atrodas ne tikai vēsturiskas celtnes, bet arī vairākas dzīvojamās mājas. Lai skaidrotu, kādus ierobežojumus paredz šis statuss, pārstāvji no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) tikās ar iedzīvotājiem, kuru viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi.

Valmiermuižas vēsturiskā apbūve  ietver vairākus kultūrvēsturiskus objektus. Klēts un mūra žoga fragments, kas ir "Valmiermuižas alus" īpašumā, pērn iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un šis statuss noteikts arī sienu un griestu gleznojumiem pils tornī.  Lai saglabātu arī pārējās vēstures liecības, Valmiermuižas kultūras biedrība rosina šo statusu piešķirt visai vēsturiskās apbūves teritorijai, kurā atrodas vairākas dzīvojamās mājas, stallis, laidars, laukameņu žogi un citi objekti.

"Bez tās apbūves mums ir otra līnija, ka mēs gribētu, lai Valmiermuižas parkā nosaka vēsturisko notikumu vietu kā Elizabetes fon Hallartas dzīvesvietai," stāstīja Valmiermuižas kultūras biedrības locekle Katrīna Briede.

"Reizēm ir diskusija par to, vai ir kaut kādi apgrūtinājumi, bet es kā uzņēmējs, kā uzņēmējs, kurš domā ilgtermiņā un arī ir tūrismā - aktīvi strādājam un rādām Valmiermuižu, tad es redzu, ka

to ieguvumu ir daudzkārt vairāk nekā to iespējamo apgrūtinājumu," norādīja SIA "Valmiermuižas alus" līdzīpašnieks Aigars Ruņģis.

Teritorijā, kurai rosina piešķirt valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu, atrodas arī vairāki privātīpašumi, tostarp mājas "Līči". Šī 1885. gadā celtā ēka savulaik bijusi kalpu māja, bet nu šeit jau vairāk nekā 20 gadus saimnieko Jānis Miza.

Šogad Jānis Miza nomainījis arī daļu ēkas jumta un nākamgad darbus plāno pabeigt. Tiesa gan, – ja īpašums tiks iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā, māju saimnieks drīkstēs restaurēt, remontēt un pārveidot tikai ar NKMP atļauju un norādījumiem.

"Priekš mums labāk lai nebūtu. Tie noteikumi jau ir diezgan drakoniski arī. Es, piemēram, kaut vai bruģīti gribētu mainīt, uzreiz man būs jābrauc, jāsaskaņo. Vai pie fasādes kaut ko. Viss tas prasa naudu.  Mēs to kopjam un darām sev, lai pašiem patīkami," skaidroja  Valmiermuižas iedzīvotājs Jānis Miza.

Savukārt Burtnieku novada pašvaldībā ir bažas, kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss ietekmēs vēl neapbūvētos vietvaras īpašumus, kas atrodas Valmiermuižas vēsturiskās apbūves teritorijā – vai tos drīkstēs izmantot attīstības plānos paredzētajiem nolūkiem un kādi būs nosacījumi.

"Lai plānotu savu attīstību, mums ir jāzina spēles noteikumi. Un otrs, ko bieži runā, ka šis statuss palīdzēs ar finansējumu. Iespējams, kādreiz Eiropa mums palīdzēs, iespējams. Bet šobrīd, cik ir bijusi saskarsme ar valsti un šādiem kultūras pieminekļiem, tad šis finansējums ir izpētei, apsekošanai, kaut kādām ekspertīzēm, bet ne reālai darbībai īstenībā," teica Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume.

"Tas neuzliek tādus apgrūtinājumus, ka tā vieta nevarētu attīstīties," norādīja NKMP vadītājs Juris Dambis.

"Ir iespējams arī no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saņemt kādu atbalstu. Ja tas publiski pieejams objekts, tad iespējams arī kādos starptautiskos finanšu instrumentos piedalīties, līdz ar to tā iespējas ir diezgan plašas, bet, protams, tā lielākā atbildība ir pašam saimniekam."

Lēmumu par Valmiermuižas apbūves iekļaušanu pieminekļu sarakstā pieņems NKMP, kura aicina iedzīvotājus rakstiskā veidā izteikt savu viedokli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti