Panorāma

Sankcijām pakļautajos termināļos drošības prasības ievēro

Panorāma

Viktors Orbāns uzvar un nosauc Zelenski par ienaidnieku

Spriež par autopārvadājumu pārtraukšanu no Krievijas

Spriež par autopārvadājumu pārtraukšanu no Krievijas; politiķu ieskatā solis jāsper visam reģionam kopā

Eiropas Savienības dalībvalstis spriež par papildu sankcijām pret Krieviju. Piemēram, Ukrainas Infrastruktūras ministrija vēstulē Baltijas valstu un Polijas transporta ministrijām aicinājusi pārtraukt sauszemes autopārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas. Faktiski tas nozīmētu Krievijas un Baltkrievijas izolāciju. Politiķi gan norādījuši – lai šāda veida sankcijas būtu efektīvas, tās ir jāievieš visām iesaistītajām valstīm vienlaikus. 

Pārtraukt autopārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas – tādu aicinājumu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai oficiālā vēstulē paudusi Ukrainas transporta ministrija. Šo vēstuli savā sociālā tīkla “Facebook” lapā publicēja Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieks Mustafa Najems. Viņš arī rakstīja, ka “Krievijas pilnīgas izolācijas process sāksies tuvāko 48–72 stundu laikā”. 

Taču Latvijā lēmums pārtraukt autopārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas vēl nav pieņemts. Satiksmes ministrijā apstiprināja, ka šāda vēstule ir saņemta. Ministrijas rakstiskajā atbildē uz Latvijas Televīzijas jautājumiem teikts, ka šonedēļ autopārvadājumu pārtraukšanu satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) pārrunā ar reģiona valstu ministriem.  

Šo jautājumu piektdien ar Baltijas valstu iekšlietu ministriem plāno apspriest arī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). 

Golubeva norādīja: “Kas attiecas uz robežas slēgšanu, manuprāt, Latvijai vienai nevajadzētu pieņemt šādu lēmumu. Jākoordinējas vismaz ar citām Baltijas valstīm. Es piektdien tiekos ar Lietuvas un Igaunijas ministriem un droši vien uzdošu arī jautājumu par to, kāda ir viņu nostāja šai jautājumā. Bet pirms tam man ir svarīgi saņemt gan robežsardzes, gan drošības dienesta vērtējumu par to, kāda rīcība būtu vēlama, izejot no nacionālās drošības perspektīvas.”

Koordinācija ar citām Eiropas valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju, ir vajadzīga, jo citādi sankcijas var nenostrādāt, uzskata premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Premjers skaidroja: “Ja mēs Latvijā slēgtu mūsu robežu šādam transportam, bet Lietuva un Igaunija vai Somija neslēdz, tad vienkārši tās plūsmas no Latvijas pārietu uz kaimiņvalstīm. Efekts ar Krievijas tirgu ir pamatā nulle, jo tas pats apjoms iziet, tikai apiet mūsu valsti. Tāpēc ir svarīgi, ka visi pieņem šādu lēmumu.” 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt