De Facto

Zolitūdes traģēdija: Par ko apsūdz?

De Facto

Zolitūdes traģēdija: 2013. gada 21. novembra traģēdijas hronoloģija

Zolitūdes traģēdija: Kāpēc sabruka?

Spraugas Zolitūdes veikala konstrukcijās bijušas jau krāsošanas brīdī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai arī ārēji Zolitūdes "Maximas" veikala jumta nogruvums izskatījās kā pēkšņs notikums, atsevišķu jumta konstrukciju sabrukums bija noticis jau agrāk. Objektā strādājošajiem speciālistiem ar savu aci problēmas bija vairākkārt jāpamana, uzskata Valsts policijas nolīgtie eksperti.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju par sabrukušajā veiklā veikto eksperimentu, vēsta, ka 2013.gada oktobrī un novembra sākumā, tātad neilgi pirms nelaimes, sākušas nocirpties atsevišķu skrūvju uzgriežņu vītnes. Jau ziņots, ka eksperti secinājuši, ka veikala sabrukums noticis, jo metāla konstrukciju apakšējo skrūvju savienojumi bija pārslogoti 6,5 reizes.

Eksperti ir pārliecināti, ka deformācijas bijušas redzamas arī veikala celtniecības laikā. Pretuguns aizsargkrāsas pēdas atklāja vietās, kur tām nevajadzēja būt, ja savienojumi būtu pietiekami cieši saskrūvēti. Tātad spraugas un deformācijas parādījušās jau pirms 2011.gada 6.jūlija, kad objektā tika pieņemta krāsošanas darbu izpilde.

Ja būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš būtu rūpīgi apskatījuši kopnes, "esošās spraugas nepamanīt bija neiespējami", minēts policijas nolīgto ekspertu atzinumā. Šī trijotne arī pirms tam bija parakstījusi nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu.

Eksperti izpētījuši, ka skrūvju uzgriežņu stiprība bija mazāka nekā standartos noteiktā. Dabā varēja arī nomērīt, ka uz jumta sakrauts vairāk par plānoto. Biezākas bija oļu, sīkšķembu, augsnes un betona kārtas. 

Tomēr arī bez būvniecībā pieļautajām atkāpēm no projekta jumts vienalga būtu sabrucis, jo pamatcēlonis meklējams konstruktīvajā risinājumā.

Valsts policijas nolīgtie eksperti pirms tiesas nevēlas savus secinājumu komentēt. Viens no grupas dalībniekiem Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris vien min: "Šeit nav runa tikai par to, ka uzdot trīspadsmito vai septiņpadsmito reizi jautājumu, vai viss ir kārtībā. Runa ir par pienākumiem, kas izrietēja no iesaistīto amata aprakstiem, uzdot šos jautājumus."

Apsūdzētie savu vainu neatzīst. Arhitekts Andris Kalinka pauž, ka apsūdzības pieņēmumi ir kļūdaini. Būvkonstruktors Sergets uzskata, ka viņam liek atbildēt par darbiem, kas viņam līgumā nebija ietverti. Eksperts Andris Gulbis norāda, ka nekad nav ticis informēts, ka kopnes tiks savienotas ar skrūvēm. Būvdarbu vadītājs Kumpiņš vaino Sergetu. Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pienākumus esot veicis apzinīgi, ievērojot normatīvus.

Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti