Sportistu panākumi Sočos mudina mainīt prēmēšanas kartību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Soču olimpiskās spēles Latvijai bijušas līdz šim veiksmīgākās, un augstākos sasniegumus, kā ierasts, atalgos arī ar naudas balvām. Tiesa, par dubultu panākumu olimpiādē pašlaik divkārša prēmija nepienākas. Tādēļ sportistu panākumi Sočos mudinājuši šo kārtību mainīt. Eksperti to vērtē atzinīgi, tomēr atzīst - pilnvērtīgai olimpisko sporta veidu attīstībai ar šādu soli vien nebūs līdzēts. 

Divas sudraba un divas bronzas godalgas, ceturtā un piektā vieta - tik bagātīgi bijuši Latvijas  olimpiešu sasniegumi Sočos, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina atalgot kopā par 1,2 miljoniem eiro. Pirmo reizi olimpiādē ar dubultu panākumu izcēlās kamaniņu sportisti brāļi Šici un bobslejisti Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens, taču, izrādās, noteikumi ļauj prēmēt tikai augstāko sasniegumu.

Šo kārtību ieviesa pēc BMX braucēja Māra Štromberga panākumu lavīnas 2008.gadā - olimpiskā zelta, pasaules un Eiropas čempiona titula. Olimpiāde turpmāk būs izņēmums, kad varēs prēmēt par vairākiem sasniegumiem, stāsta IZM Sporta departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova.

 „Tas attiecas tikai uz olimpiskajām spēlēm. Citkārt gada laikā joprojām tiek vērtēts sportista augstākais sniegums,” skaidro Auniņa-Naumova.

Ja valdība ministrijas priekšlikumu apstiprinās, brāļi Šici par divām bronzas medaļām saņems divreiz pa 38 tūkstošiem eiro katrs, bet Melbārdis un Dreiškens par otro un piekto vietu - attiecīgi 64 un nepilnus 14 tūkstošus eiro. Naudas balvu maksimālais apmērs nav mainījies kopš 2000.gada.

Latvija ir to valstu pieciniekā, kas savus sportistus Sočos atalgos visdāsnāk. „Mums bieži jautā, kāpēc Latvija ir tik dāsna pret saviem sportistiem, bet mēs nevaram vērtēt valsts ieguldījumu tikai naudas balvu kontekstā. Bagātākas valstis nodrošina sportistiem arī treniņu un sagatavošanās laikā daudz komfortablākus apstākļus, daudz vairāk ekstru,” skaidro Izglītības ministrijas pārstāve Auniņa-Naumova.

Līdz ar olimpiešiem un viņu komandām prēmēs arī to federācijas sporta veidu attīstībai. Bobsleja un skeletona federācijas valdes loceklis, skeletonistu Dukuru tēvs Dainis Dukurs atzīst - prēmiju nauda lielā mērā aiziet sportistu ikdienas vajadzībām.

„Mēs lielu daļu no šīs naudas arī ieguldām atpakaļ sportā, savā attīstībā. Absolūti nav tāds uzskats, ka jāpērk kaut kādas luksus preces un maksimāli jāuzlabo savs dzīves līmenis,” uzsver skeletonistu treneris.

Skaidrs, ka pēc olimpiādes atkal aktualizēsies jautājums par sporta budžetu kopumā. Bijušais olimpiskais vicečempions, tagad Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Ivans Klementjevs ("Saskaņas centrs") domā, ka sporta budžetam būtu jābūt vismaz 30 miljoni eiro.

„Pēc tādiem pasākumiem kā olimpiskās spēles mums vajadzētu uzreiz dot kādus piecus miljonus klāt, ieguldot naudu jaunatnes sporta attīstībā. Tāpēc, ka jaunieši tagad arī grib pamēģināt un sāk nākt uz klubiem. Viņiem ir jāpalīdz, lai viņi neaiziet projām. Bet tur vajag naudu treneriem, vajag inventāram,” atzina Klementjevs.

Olimpiešu prēmiju sarakstu jau tuvākajās nedēļās plānots skatīt valdībā. Savukārt sporta finansējuma jautājums, visticamāk, būs viens no sarunu tematiem jau rīt olimpiešu pieņemšanās pie premjeres un Saeimas priekšsēdētājas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti