Viņa sacīja, ka, vērojot satiksmes plūsmu un transporta piepildījumu no rītiem un vakaros, skaidrs, ka aizvien daudzi cilvēki dodas uz darbu.
“Tā ir viena no vietām, kur ir rezerve; ja patiešām visi tie, kas var strādāt no mājām, to arī darītu, mēs samazinātu kopējo plūsmu un saslimstību,” sacīja Gavare.
Viņa norādīja, ka aptuveni puse Covid-19 slimnieku nezina, kur viņi inficējušies, bet 15,4% atzīmē, ka saslimuši darba vietā.
Gavare arī pauda, ka daļa saslimušo negrib atklāt visu informāciju, piemēram, kāda sieviete lūdza, lai neko nesaka viņas tēvam, vai darbadevēji neizstāsta visu, jo darbinieki nākuši uz darbu slimi, bet centrs vēlāk to noskaidro, jo konkrētajā iestādē ir Covid-19 perēklis.
“Mazie meli, maza nepateikšana mūs attālina no normālās dzīves; jo vairāk mēs uzzinām, jo vairāk varam izdarīt. Nav nekā tāda, ko nevajag pateikt, mēs brīžiem nesaprotam, kāpēc cilvēki tā rīkojas,” atzina Gavare.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
