Kopš pērnā gada sākuma darbu SPKC pametuši 17 cilvēki. Pārslodzes dēļ centru izlēmusi pamest Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa, raksta "Latvijas Avīze". Vēl darbu centrā uz laiku pametis sabiedrības veselības analītiķis Ņikita Trojanskis, lai strādātu Vakcinācijas birojā.
SPKC direktore Iveta Gavare atzina – šobrīd jebkura speciālista aiziešana centram ir liels zaudējums.
"Mums ir pārslodze, mēs esam zināmā hroniskā stresa situācijā, jo mums ir maz brīvdienu, mums ir daudz virsstundu, bet mums ir ārkārtas stāvoklis un pasaulē ir pandēmija, kas skar arī Latviju. Nenoliedzami, ka epidemiologi ir tie, kuriem jādara viss maksimālais, lai šo stāvokli stabilizētu un mēs kaut kādā brīdī atgrieztos pie normālas dzīves. Tas ir epidemioloģijas galvenais uzdevums," stāstīja Gavare.
Viņa gan uzsvēra – kopš pandēmijas sākuma darbinieku skaits ir pieaudzis, nevis samazinājies. Tomēr papildspēkus atrast nav viegli. Tikko uz piecām epidemiologu vakancēm pieteikušies četri cilvēki, savukārt amatam atbilstošs izrādījies tikai viens.
"Epidemiologa darbs prasa arī zināmas zināšanas un izglītību. [..] Droši vien visi zina un redz, ar kādu slodzi mēs strādājam. Varbūt šobrīd tā nav tā vieta, uz kurieni visi gribētu doties darbā," sprieda SPKC vadītāja.
Epidemiologa alga ir ap 1000 eiro uz papīra. Vecākajam epidemiologam – 1280 eiro. Valdības piešķirtās piemaksas atalgojumu pēdējos mēnešos gan ir dubultojušas.
Veselības ministrijā (VM) norādīja, ka šogad SPKC papildu piešķirti 1,3 miljoni eiro, tajā skaitā gandrīz pusmiljons piemaksām pirmajā ceturksnī. Ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") atzina – zemās pamatalgas VM iestādēs ir tikai viena no sen ielaistām problēmām veselības aprūpē.
"Tāpat kā ir nepieciešams palielināt kompensējamiem medikamentiem piešķirtos līdzekļus, papildus līdzekļus onkoloģijai, paliatīvajai aprūpei un tā tālāk. Šim vajadzību uzskaitījumam veselības nozarē diemžēl nav gala, un šīs prioritātes mums būs jāsaliek secībā, un mēs ar tām vērsīsimies valdībā budžeta ietvaros," sacīja ministrs.
Tikmēr bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") stāstīja, ka no pērn mediķu algām piešķirtajiem 182 miljoniem eiro vēlējusies daļu atvēlēt arī ministrijas un tās iestāžu darbinieku algu celšanai, turklāt priekšlikumu atbalstījusi arī veselības aprūpes nozare. Tomēr pret bijis premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Saņēmu absolūti kategorisku noraidījumu tieši no premjera. [..] Premjers skaidri un gaiši pateica, ka viņš caur sētas durvīm, šo apzīmējot par sētas durvīm, nepiekritīs, ka atalgojums tiek palielināts vienai ministrijai," klāstīja ministre.
Kariņš atteicās Viņķeles izteikumus komentēt. Kariņa birojā atbildēja, ka premjers iebildis ierēdņu algu celšanai uz mediķu rēķina. Turklāt valdība aprīlī prasījusi ministrijai sagatavot ziņojumu par SPKC kapacitāti līdz jūnija beigām, taču ministrija to iesniegusi tikai rudenī, kad arī lemts par 10 jaunu amata vietu izveidošanu.
