Viņa norādīja, ka, atsākoties mācībām klātienē, ikvienai iesaistītajai pusei – gan vecākiem, gan skolēniem, gan tiem, kas strādā izglītības iestādē – jāatceras Covid-19 izplatības ierobežošanas pamatprincipi – informēšana, distancēšanās, higiēna un veselības stāvokļa uzraudzība.
Liskova sacīja, ka lielākā daļa skolu ir gatava mācību procesam jaunajos apstākļos, bet informēšanas ziņā ir svarīgi panākt, lai visas iesaistītās puses zina, kā mainās skolēnu dzīve, skolas ritms, kādas izmaiņas notiks mācību procesa norisē.
Savukārt temperatūras mērīšana skolās var notikt, bet rūpēm par bērna veselību būtu jāsākas no rīta bērna ģimenē. Tad bērns neatnāks uz skolu ar slimības pazīmēm, nebrauks slims ar sabiedrisko transportu.
Liskova arī atgādināja, ka ir svarīgi mazgāt rokas un arī dezinfekcijas līdzekļu lietošana neatbrīvo no nepieciešamības mazgāt rokas.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā no 12. marta līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti.
Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojās tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā. Mācību gada sākumā IZM apkopotā informācija par mācību modeļu izvēli skolās liecināja, ka lielākā daļa no skolēniem šo mācību gadu uzsāks klātienē. Tikmēr aptauja liecina, ka vairākums vecāku grib mācības klātienē, bet attaisno bērnu nelaišanu skolā bailēs no Covid-19.
