Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Krievijā pēc protestiem pārpildīti aizturēšanas centri

Panorāma

Valdība pārtrauc sēdi par Covid-19 ierobežojumiem

SPKC: katrs piektais Covid-19 slimnieks miris mājās

SPKC: Katrs piektais Covid-19 upuris miris mājās (precizēts)

Katrs piektais Covid-19 upuris miris savā dzīvesvietā – mājās vai arī sociālās aprūpes centros, kas daudziem cilvēkiem ir viņu vienīgā dzīvesvieta. To, pētot Covid-19 miršanas apliecības, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Pašlaik centrā gan vēl nevar atbildēt, vai šie cilvēki miruši, jo laikus nevērsās pēc speciālistu palīdzības, vai, iespējams, miruši pēc izrakstīšanas no stacionāra. Turklāt ieteikumi, pēc kādiem slimnīcām vadīties, pacientus izrakstot no stacionāra, tapuši vien pirms aptuveni divām nedēļām.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 kļuvis otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā.
  • 81% Covid-19 pacientu miruši slimnīcās, bet 19% – mājās vai pansionātos.
  • Nav gan analizēts, vai mājās mirušie Covid-19 slimnieki bijuši arī stacionēti.
  • Pēdējos mēnešos bijušas vairākas dienas, kad no slimnīcām izraksta vairāk, nekā uzņem. 
  • RAKUS uzsver – slimniekus izraksta, kad to atļauj viņu veselības stāvoklis.
  • Jelgavā atzīst – reizēm spiesti izrakstīt vai pārvest vēl līdz galam neizārstētus pacientus.
  • Ieteikumi Covid-19 pacientu izrakstīšanai tapuši vien pirms divām nedēļām.

Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju Latvijā pašlaik pārsniedzis 1200. 2020.gada nogalē Covid-19 bijis otrs izplatītākais nāves cēlonis uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām, apsteidzot onkoloģiju un citus nāves cēloņus.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izanalizējis, ka 81% Covid-19 pacientu nāve iestājusies  slimnīcu stacionāros, bet 19% gadījumu cilvēka dzīvība izdzisusi viņa dzīvesvietā – mājās, arī sociālās aprūpes centros, kas daudziem ir vienīgā dzīvesvieta. Savās mājās nomiris gandrīz katrs piektais Covid-19 upuris.

“Pagaidām nav analizēts, vai visi šie pacienti bijuši arī stacionēti. Es nevaru komentēt, vai viņš varbūt ir par ātru izrakstīts, vai varbūt viņš vispār nav bijis stacionēts. Iespējams, sociālās aprūpes centrā tas cilvēks nemaz nav aizvests uz stacionāru,” norādīja SPKC speciāliste Santa Pildava.

Tas pagaidām nav analizēts. Taču Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka pēdējo mēnešu laikā novērojamas vairākas dienas, kad no slimnīcām dienā izrakstīto pacientu skaits pārsniedz uzņemto pacientu skaitu.

Kad izraksta pacientus?

“Slimnīca un pacientu ārstēšana nav vilcienu saraksts. Slimnieki tiek izrakstīti tad, kad viņus var izrakstīt no stacionāra, kad to atļauj viņu veselības stāvoklis. Piemēram, trīs dienas nav Covid-19 raksturīgu simptomu, pacienti nav skābekļa atkarīgi. Miera stāvoklī nav elpošanas mazspējas. Šī pieeja ir individuāla, nevis, ja četri punkti no pieciem atbilst, tad mēs pacientu izrakstām,” skaidroja Rīgas Austrumu slimnīcas Ārstniecības direktora pienākumu izpildītājs Juris Nikolajenko.

Piemēram, kādu pacientu, kam vēl ir sūdzības par veselību, var izrakstīt ātrāk, jo mājās par viņu parūpēsies. Bet citus, kuri dzīvo vieni, patur ilgāk.

Slimnīcā uzsvēra, ka ārstēšanās nav piespiedu kārtā, un, ja kāds pacients par visām varītēm vēlas doties mājās, viņam to neliedz. “Ja slimnieks prasās mājās un pat ja viņa veselības stāvoklis ir tāds, ka nebūtu laižams mājās, bet viņš to vēlas, viņu var laist mājās. Lielāks izrakstīto pacientu skaits ir piektdienās. Neviens vēl nav atcēlis normālo dzīvi. Ir brīvdienas, ir sestdienas, svētdienas,” pastāstīja Nikolajenko.

Jelgavas slimnīcā ir 50 Covid-19 gultasvietas. Slimnīcas virsārste Solveiga Ābola atzina, ka

reizēm ir spiesti izrakstīt vēl līdz galam neizārstētus pacientus vai pārvietot viņus uz Dobeles vai Bauskas slimnīcu, lai atbrīvotu vietu jauniem pacientiem.

“Pacientu pieplūdums un noslogojums ir liels. Tad, kad mūsu gultas ir noslogotas un mums ir jāuzņem jauni pacienti, tad mēs to darām,” atzina Ābola.

Ieteikumi pacientu izrakstīšanai

Ieteikumi pacientu izrakstīšanai esot tapuši. Tiesa, pavisam nesen. “Janvāra mēnesī Veselības ministrija tādu kā darba variantu izsūtīja. Mēs papildinājām katrs ar saviem ieteikumiem, un tagad ir tāds kā ministrijas izstrādāts dokuments. Nu, ieteikumi, protams, tie ir,” pastāstīja Ābola.

“Šie ir iedoti pēdējo divu nedēļu laikā, un tas ir mūsu vadošo speciālistu un universitāšu slimnīcu kopdarbs. Bet katrā gadījumā tas nenozīmē, ka ir jārīkojas tikai pēc šiem ieteikumiem. Tie ir ieteikumi, lai, teiksim, būtu vieglāk pieņemt lēmumu,” skaidroja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Bet vēl pirms divām nedēļām katra slimnīca lēma, kā pati uzskatīja par pareizu.

Iepriekš LTV pētīja arī to, vai valstī ir vienotas vadlīnijas pacientu ārstēšanai stacionārā un kāpēc atsevišķās slimnīcās mirst katrs trešais Covid-19 pacients. Veselības inspekcija pašlaik aktīvi izmeklē pacientu nāvi dažādās slimnīcās, bet pacientu nāvi mājās varētu analizēt pēc tam.

“Es nedomāju, ka pacienti no stacionāriem tiek izrakstīti, lai dotu vietu nākamajiem pacientiem. Visi šie gadījumi būtu jāanalizē,” sacīja Janka no Veselības ministrijas.

Veselības inspekcija arī saņēmusi divus iesniegumus no mirušu pacientu radiniekiem. Abas sūdzības vēl tiek izskatītas.

Tāpat Veselības inspekcija skaidro satraucošos faktu, ka pašlaik Latvijas 14 dienu Covid-19 nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir par 32% augstāks nekā vidēji Eiropā. Tas nozīmē, ka Latvijā daudz biežāk slimošana ar Covid-19 beidzas letāli.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Ārkārtējo situāciju plāno pagarināt līdz 6. aprīlim.

Par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Pašlaik šis radītājs ir vairāk nekā divas reizes augstāks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt