Špikošanas ierīču pieprasījums šogad ir mazs

Nelegālās palīgierīces eksāmenos jeb speciālās špikošanas ierīces nopērkamas arī Latvijā, taču šogad to pieprasījums ir mazs, salīdzinot ar pirmseksāmenu laiku pirms trīs gadiem, atzīst viens no šādu ierīču tirgotājiem. Arī studenti un skolēnu apgalvo, ka tehnoloģijas špikošanā neizmanto.

Ausī sīks, neredzams skaļrunis, kas bez vada savienots ar zem drēbēm pie pleca noslēptu mikrofonu, kurš savukārt savienots ar telefonu kabatā. Telefona otrā galā ir draugs, kurš saka pareizās atbildes. Šāda ir špikošana 21. gadsimtā. Mazos mikrofonus, kuru diametrs nepārsniedz 3 milimetrus, var atrast arī Latvijas interneta sludinājumos.

Mikrofonu pārdevējs Eduards ar šo biznesu nodarbojas jau piecus gadus. Viņš špikošanas tehniku pārdod par 25 latiem. Lielākā interese par ierīcēm ir pavasaros, kad studentiem ir sesija un vidusskolēniem eksāmeni. Pēdējā laikā pārdoti gan tikai daži aparāti.

Šogad ir ļoti zema aktivitāte. Pārdoti kādi trīs, četri. Tas ir ļoti maz. Gadus trīs atpakaļ bija kādi 20-40. Bija aktivitāte, protams. Šobrīd es nezinu, ar ko tas saistīts, bet nepērk. Varbūt eksāmeni palikuši vieglāki, es nezinu,” atzīstas špikošanas ierīču tirgotājs Eduards.

Paši studenti par špikošanas mikrofoniem atbild izvairīgi, bet pasniedzējiem un skolotājiem ir jābūt gataviem cīnīties ar jaunās paaudzes špikotājiem. Sava metode ir Latvijas Universitātes lektoram Rolandam Tjarvem.

„Es jau kādus četrus vai piecus gadus esmu ieviesis tādu praksi, ka savos eksāmenos es laižu studentus iekšā pa vienam, un viņi, apmaiņā pret mobilo telefonu saņem eksāmena jautājumus,” pieredzē dalās Tjarve. „Kāpēc es sāku darīt šo lietu, man pašam bija gadījums pirms kaut kādiem četriem gadiem: es saņemu sms no bijušā studenta, kurš mācās citā augstskolā, ar jautājumu, vai es nevarētu atsūtīt atbildi, jo viņš sēž eksāmenā. Tad es sapratu, ka šāda prakse notiek. Sapratu, ka vismaz savos eksāmenos es negribētu, lai cilvēks tērē laiku un nervus un sūta šādas īsziņas citiem, un tāpēc es teicu, okey, ņemam nost tos telefonus.”

Jautāts, vai pasniedzējs palīdzējis savam bijušam studentam, Tjarve atzīstas, ka tomēr nosūtījis pareizo atbildi, taču piebilst, ka vairāk tā nav darījis.

Attīstoties tehnoloģijām, špikošanu izkontrolēt kļūs aizvien grūtāk. Jau tagad „Google” izstrādā brilles, ar kuru palīdzību varēs internetu redzēt savā acī, bez ekrāna. Tehnoloģiju eksperts un žurnālists Juris Kaža uzskata, ka tehnoloģijas kļūs aizvien grūtāk pamanāmas, un drīz vizuāli nekādi nevarēs pateikt, vai students špiko vai nē.

„Pavisam jocīgas lietas varētu notikt varbūt pēc 10-15 gadiem, kad sāks parādīties pirmie cilvēki ar datorimplantiem. Fiziski, acīs. Nebūs jāvalkā „google” brilles, bet cilvēkam būs elektroniskas ierīces, kas būs savienotas ar tīkleni, un viņš, pamirkšķinot acis, vairs neredzēs apkārt esošo skatu, bet redzēs kaut kādu datoru, datorā pārklātu attēlu, vai kaut kādu datora attēlu. Tā vairs nav zinātniskā fantastika. „Google” brilles jau arī attēlu rāda gandrīz tieši tīklenē,” stāsta Kaža.

Tehnoloģiju attīstība liek paskatīties no malas un vērtēt, cik gan lietderīgs var būt eksāmens, kura atbildes var vienkārši nošpikot. Rolands Tjarve uzskata, ka eksāmenu loma ir pārspīlēta.

„Vispār izglītības sistēmai vajadzētu pārdomāt arī to, kādā veidā viņi pārbauda skolēnu un studentu zināšanas. Šī eksāmenu, teiksim, glorifikācija vai paļaušanās, ka eksāmens noteiks, cik students zina, cik skolēns zina, ir tāda novecojusi paradigma. Studentu un skolēnu vērtējumam jābūt ļoti sistemātiskam, un eksāmenam tajā novērtējumā nevajadzētu būt centrālajai lomai,” domā Tjarve.

Nepastāv statistikas, kas atbildētu, vai tehnoloģiju rezultātā špikotāju ir kļuvis vairāk vai mazāk. Vien skaidrs, ka cīņa ar tiem tik drīz nebeigsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt