Tiesiskā ietvara trūkumu brīvprātīgajam darbam labi ilustrēja kāds gadījums pirms diviem gadiem, kad Valsts ieņēmumu dienests uzlika 500 latu sodu Valmieras novada fondam par to, ka par grāmatvedību šajā labdarības organizācijā rūpējās brīvprātīgais grāmatvedis. Nodokļu inspektori uzskatīja, ka fonds šādi izvairās no nodokļu nomaksas. Tiesa gan sodu atcēla, bet jautājums palika - kas un kā var nodarbināt brīvprātīgos.
Saeimas deputāte Inita Bišofa (Reformu partija) vadīja darba grupu, kas Saeimā izstrādāja Brīvprātīgā darba likumu. Viņa min, ka līdz šim brīvprātīgie saskārušies ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, biedrībās Darba inspekcija prasījusi viņiem uzrādīt biedra kartes.
„Jaunais likumprojekts tagad nosaka - brīvprātīgo darbu tiesīgas organizēt gan biedrības un nodibinājumi, gan valsts un pašvaldību iestādes, tāpat arī reliģiskās un politiskās organizācijas, un brīvprātīgo darbu tajās varēs veikt vecumā no 13 gadiem. Tas gan neierobežos arī mazākus bērnus strādāt brīvprātīgo darbu kopā ar vecākiem vai aizbildņiem, piemēram, lasīt zīles zoodārzam,” skaidro Bišofa.
Darbā pie likuma nav trūcis domstarpību. Nozaru ministrijas paudušas bažas, ka tas palīdzēs slēpt nelegālo nodarbinātību un ka uz brīvprātīgo rēķina atlaidīs darbiniekus.
„Arī bez likuma ir ļaunprātīgi cilvēki, kas vēlas šādā veidā izmantot brīvprātīgos, tas jāmēģina novērst ar citiem līdzekļiem,” norāda biedrības „brīvprātīgais.lv” vadītāja Inese Mauliņa.
Viņasprāt, jaunais likums esošo situāciju nepasliktinās, vienlaikus atrisinot vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, brīvprātīgā darba izdevumu atlīdzināšanu, ko neapliks ar nodokli. Panākto likuma redakciju Mauliņa sauc par viedokļu kompromisu.
„Mana lielākā baža ir par to, ka šis likums ir gana vispārīgs. Un, protams, jebkuram likumam viens ir tas, kas ir uz papīra, un otrs - kas un kā notiek praksē. Tas varētu būt vājais posms arī tamdēļ, ka nav jau šobrīd noteikta institūcija, kas ir kopumā atbildīga par šo jomu - brīvprātīgo darbu,” vērtē brīvprātīgo atbalsta organizācijas vadītāja.
Brīvprātīgā darba likums ir vajadzīgs, taču izstrādātajā variantā ir daudz pretrunu un tas nekalpos mērķim veicināt brīvprātīgo kustību - skeptisks par jauno likumu ir „Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis. Viņš vērš uzmanību, ka brīvprātīgā darba organizētāji nav komersanti - tieši viņi lielākoties pašvaldību uzdevumā rīko dažādus lielus sabiedriskos pasākumus, kuros brīvprātīgie ir liels atspaids.
„Lielākā daļa valstiski nozīmīgo pasākumu iet caur projektu konkursiem. Tas nozīmē, ka tiesības organizēt šo pasākumu Rīgā būs kādai komercstruktūrai. Tad tā drīkst piesaistīt [brīvprātīgos] vai nedrīkst? Te ir uzreiz pretruna pirmajā punktā! [..] Es patlaban neredzu, kā šis likums veicinās brīvprātīgo darbu. [..] Tas ir nevis par brīvprātīgajiem, bet mīļā miera labad - katrs savu lietu šeit ir ielobējis, lai lielu izmaiņu nebūtu…” kritiski uz piedāvāto likuma redakciju raugās Teterovskis.
Priekšlikumus Brīvprātīgā darba likumam uz 2.lasījumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā varēs iesniegt līdz 17.aprīlim.
