Latvijas dabasgāzes sistēmai ir jākļūst pieejamai arī citu uzņēmumu vajadzībām, bez tam Latvijā arī būs jānodala dabasgāzes sadales sistēmas operators no gāzes, un tai ir jābūt gatavai sašķidrinātās dabasgāzes tirgus attīstībai - to paredz jaunie likuma grozījumi.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (RP) norāda, ka pēc būtības likuma grozījumi nozīmē pakāpenisku Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanu. „Ir plānots liberalizēt gāzes tirgu un padarīt to pieejamu trešajām personām. Proti, šobrīd mums ir tikai viens piegādātājs, „Gazprom", bet ja uzrastos kāds cits, piemēram, sašķidrinātā gāze no jūras, vai arī tas pats Lietuvas-Polijas starpsavienojums izveidotos, un pie mums piegādātu dabasgāzi no Polijas, tad likumiskā ietvara tam nebūtu. Tāpēc šī liberalizācija nozīmē sadalīt šo infrastruktūru divās daļās - sadales infrastruktūra un pārējā infrastruktūra," norāda Ķirsis.
Enerģētikas eksperts, Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele tomēr uzsver, ka Saeimā izskatāmā likumprojektā tomēr vēl būtu veicami būtiski labojumi, kas varētu paātrināt plānoto tirgus atvēršanu. „Jāsaka, ka tas ir liels solis, attiecību uz kuru arī mēs atbalstījām Ekonomikas ministriju. Tomēr ir vairākas detaļas, par kurām mēs joprojām uzskatām, ka tās šajā piedāvājumā no Ekonomikas ministrijas nav pilnīgas. Viena no tām ir attiecīgi 42.pants, kurš arī pie šiem grozījumiem joprojām paliek slēgts - tas ir attiecībā uz patērētāju tiesībām izvēlēties piegādātāju. Ja šobrīd šādi grozījumi aiziet bez šī panta atvēršanas, arī pēc Latvijas gāzes privatizācijas līguma beigām, proti, 2017.gada, šiem noteikumiem būtiska ietekme uz gāzes tirgus liberalizāciju šiem noteikumiem nav," atzīmē Ābele.
Savukārt eksperts, bijušais ES enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš sagatavoto likumprojektu vērtē ļoti kritiski, norādot, ka tas nepamatoti novilcina dabasgāzes tirgus liberalizāciju, un var atstāt negatīvu iespaidu gan uz patērētājiem, gan enerģijas ražotājiem, tostarp arī Latvenergo nesen uzbūvēto jauno termoelektrostaciju. „Sliktāku lēmumu Latvijas valdība vispār pieņemt nevarēja savu patērētāju interesēs. Neskatoties uz to, ka mēs dzirdam, ka Latvijas gāze nav apmierināta ar šo lēmumu, patērētājiem būtu jābūt divtik neapmierinātiem ar šo lēmumu, kas praktiski izslēdz no spēles. Vēl jo vairāk, ja mēs redzam, ka palaižam jaunu elektrostaciju, kurai jāmēģina maksimāli atgūt ieguldītā nauda," skaidro Ozoliņš.
Gāzes piegādātājs „Latvijas Gāze" gan nav mainījis savu viedokli un uzskata, ka likuma grozījumi neatbilst uzņēmuma privatizācijas līgumam, un līdz ar to pastāv tiesvedības risks un, virzot šo likumprojektu, cietīs mūsu valsts gāzes patērētāji.
